2026. gada 29. jūnijā Roterdamas apgabaltiesa lēma, ka Stichting Nederlands Fotomuseum ir rīkojies nopietnā vainā, atlaižot savu direktori Birgitu Donkeri. Muzejam ir jāmaksā viņai taisnīga kompensācija 400 000 eiro bruto apmērā, kā arī jāpublicē un jāizplata labojums. Spriedums ECLI:NL:RBROT:2026:7443 ir īpaši pamācošs, jo tas ilustrē, kā Nīderlandes atlaišanas likums darbojas attiecībā uz likumā noteikto direktoru, ja atjaunošana amatā nav pieejams tiesiskās aizsardzības līdzeklis, un ko tas nozīmē uzraudzības padomei nepieciešamajai rūpībai.
Kas notika
Birgita Donkere kopš 2018. gada novembra bija Roterdamas Nīderlandes Fotomuzeja direktore. 2025. gada vasarā laikraksts “de Volkskrant” publicēja kritisku rakstu par muzeja darba kultūru, apsūdzot viņu narcismā, toksiskā vadībā un baiļu atmosfērā. Neilgi pēc tam uzraudzības padome viņu atstādināja no amata, pamatojoties uz iekšējiem signāliem. Viņai nekavējoties bija jānodod atslēgas, viņa zaudēja piekļuvi e-pastam un viņai tika aizliegts sazināties ar darbiniekiem.
2025. gada 18. jūlijā valdes sēdē Donkere tika atlaista. Uzraudzības padome norādīja uz sociālo nedrošību un baiļu kultūru, ko izraisījis viņas vadības stils, un apgalvoja, ka viņa nav pienācīgi informējusi valdi par darbinieku mainību un drošības problēmām.
Likumīgā direktora īpašais juridiskais statuss
Lai izprastu šo nolēmumu, vispirms ir lietderīgi izklāstīt likumā noteiktā direktora īpašo juridisko statusu. Direktoram ir divējādas juridiskas attiecības ar juridisko personu: direktora amats saskaņā ar korporatīvajām vai nodibinājuma tiesībām un parasti tam līdztekus darba līgums. Judikatūra nosaka, ka pamatota atlaišana no direktora amata parasti izbeidz arī darba līgumu. Tomēr šai atlaišanai no direktora amata pašai par sevi ir jāatbilst piemērojamajām korporatīvajām vai nodibinājuma tiesībām, un darba līguma izbeigšanai neatkarīgi ir nepieciešams pamatots atlaišanas iemesls saskaņā ar Nīderlandes Civilkodeksa 7:669(1). pantu, kas paredz, ka darba devējs var izbeigt darba līgumu, ja tam ir pamatots iemesls un pārcelšana amatā saprātīgā termiņā nav piemērota.
Kopš Juridisko personu pārvaldības un uzraudzības likuma ieviešanas fonda direktoriem ir spēkā svarīgs ierobežojums. Nīderlandes Civilkodeksa 2:298a(1) pants skaidri nosaka, ka tiesa nevar noteikt darba līguma atjaunošanu starp fondu un tā direktoru. Šis ir šaurāks un precīzāks noteikums nekā ideja, ka pašu lēmumu par atlaišanu nevar pārskatīt. Atlaišana no direktora amata principā var palikt spēkā, taču tiesa nevar atcelt šī lēmuma darba tiesību sekas, proti, darba līguma izbeigšanu. Nīderlandes Civilkodeksa 7:671(1) pants atbilst šim noteikumam, atbrīvojot no parastajām piekrišanas un apstiprināšanas prasībām direktora atlaišanai, kura atjaunošana amatā saskaņā ar Civilkodeksa 2. grāmatu nav iespējama.
Rezultātā fonda direktora darba tiesību aizsardzība neizbēgami ir koncentrēta uz diviem jautājumiem: vai pastāvēja pamatots iemesls atlaišanai, un, ja nē, kāda finansiāla kompensācija ir atbilstoša. Nīderlandes Civilkodeksa 7:682(1) pants ļauj tiesai šādā situācijā piespriest taisnīgu kompensāciju. Šī atšķirība starp atjaunošanas amatā kā tiesiskās aizsardzības līdzekļa neesamību, no vienas puses, un kompensācijas ceļu, no otras puses, ir šīs lietas pamatā.
Kāpēc atlaišanai nebija pamatota iemesla
Tiesa vispirms pārbaudīja, vai pastāv pamatots iemesls atlaišanai, un secināja, ka tā nav. Sešas ārējās izmeklēšanas, kas veiktas iepriekšējo gadu laikā, tostarp Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijas apmeklējuma komitejas Berenschot un ārēja konfidenciāla padomnieka ziņojumi, nesniedza pierādījumus par strukturālu sociālo nedrošību. Abas izmeklēšanas, uz kurām valde balstījās, pieņemot lēmumu par atlaišanu, proti, savu iekšējo izmeklēšanu un aģentūras Unravelling ziņojumu, tiesa atzina par neobjektīvām un nepietiekami pamatotām. Tās lielā mērā balstījās uz anonīmiem, nepārbaudītiem apgalvojumiem un turklāt tika veiktas tikai pēc atlaišanas.
Apgalvojums, ka Donkere bija dezinformējusi vai nepietiekami informējusi valdi, arī netika atzīts par pamatotu. Tiesa norādīja, ka pati valde gadu gaitā nekad nav izvirzījusi kritiskus jautājumus un savos gada pārskatos ir pastāvīgi uzslavējusi viņas sniegumu. Notika tikai viena snieguma novērtēšana 2021. gadā, un tā bija pozitīva. Tiesa lēma, ka, ciktāl bažas pastāvēja, tās konkrētajos apstākļos nebija pamatots iemesls atlaišanai. Valdei vajadzēja vispirms paust šīs bažas direktoram un, ja nepieciešams, mēģināt atjaunot attiecības, piemēram, ar mediācijas palīdzību.
Nopietna vaina: atsevišķs tests
Līdztekus jautājumam par to, vai pastāv pamatots iemesls atlaišanai, tiesai bija atsevišķi jāizvērtē, vai valde ir rīkojusies nopietni vainojami. Šis ir neatkarīgs tests, kas nosaka taisnīgas kompensācijas apmēru un automātiski neizriet tikai no pamatota iemesla neesamības. Šajā lietā tiesa konstatēja nopietnu vainu, pamatojoties uz virkni atšķirīgu apstākļu: pēkšņu atstādināšanu bez iepriekšējas sarunas vai paskaidrojuma, nepārtrauktu piekļuves liegšanu viņas e-pasta kastītei, kas liedza Donkerai pienācīgi aizstāvēties, neuzmanīgu un neatkarīgu veidu, kādā tika veikta valdes pašas izmeklēšana, un veidu, kā valde publiski paziņoja par atlaišanu. Tiesa norādīja, ka nevar izslēgt iespēju, ka kaitīgais raksts laikrakstā "de Volkskrant" spēlēja būtisku lomu atlaišanā un deva valdei iemeslu publiski distancēties no direktora.
Kompensācijas piešķiršana
Tā kā darba līguma atjaunošana fonda direktoram juridiski nav iespējama, tiesa varēja piespriest tikai taisnīgu kompensāciju. Saskaņā ar Nīderlandes Augstākās tiesas pastāvīgo judikatūru šādas kompensācijas mērķis galu galā ir kompensēt darbiniekam darba devēja nopietno vainu, un summa tiek noteikta līmenī, kas atspoguļo lietas ārkārtas apstākļus. Zemākās instances tiesas ir sīkāk izstrādājušas šo principu attiecībā uz likumā noteiktajiem direktoriem, atsaucoties uz tādiem faktoriem kā hipotētiskais atlikušais darba attiecību ilgums, izredzes atrast citu darbu, ienākumu zaudējums, iespējamie pensijas zaudējumi un, kas ir svarīgi, fakts, ka atgriešanās amatā nav pieejams tiesiskās aizsardzības līdzeklis.
Šajā lietā tiesa ņēma vērā paredzamo atlikušo darba attiecību ilgumu vismaz divus gadus, faktu, ka Donkers kopš tā laika nav atradis salīdzināmu amatu, un valdes vainīgās rīcības nopietnību. Tā rezultātā tika piespriesta kompensācija 400 000 eiro apmērā bruto, kas ir aptuveni divu gadu algas apmērā.
Labošana kā reputācijas aizsardzības līdzeklis
Pienākums publicēt labojumu nav jāuzskata par papildu sankciju līdzās kompensācijas piespriešanai, bet gan par neatkarīgu un juridiski pamatotu reputācijas aizsardzības veidu. Tā pamatā ir Nīderlandes Civilkodeksa 6:167(1) pants, kas ļauj tiesai piespriest atbildīgajai pusei par neprecīzas vai maldinoši nepilnīgas faktiskās informācijas publicēšanu publicēt labojumu. Šajā gadījumā valde publiski un detalizēti apsūdzēja direktoru par atkārtotu informācijas slēpšanu un sagrozīšanu, savukārt tiesa neatrada atbilstošu pamatu šai apsūdzībai. Labojums labo šo neprecīzo iespaidu, kas radies attiecībā uz tiem pašiem plašsaziņas līdzekļiem un to pašu pašreizējo un bijušo darbinieku grupu, pret kuriem iepriekš tika izvirzītas apsūdzības. Sods, kas saistīts ar labojuma rīkojuma izpildi, ir balstīts uz Nīderlandes Civilprocesa kodeksa 611.a un 611.b pantu.
Praktiskas sekas
Šis nolēmums atbilst plašākai judikatūras līnijai par likumā noteikto direktoru atlaišanu. Tā kā atjaunošana amatā nav pieejams tiesiskās aizsardzības līdzeklis, tiesas pārskatīšana galvenokārt ir vērsta uz to, vai pastāvēja pamatots iemesls atlaišanai, un uz procesa, kas noveda pie tā, rūpību. Uzraudzības padomei, kas apsver direktora atlaišanu, būtu ieteicams tieši un savlaicīgi paust bažas par sniegumu, lai nodrošinātu, ka jebkura izmeklēšana tiek veikta neatkarīgi un pamatojoties uz pienācīgiem pierādījumiem, lai direktoram būtu piekļuve attiecīgajai informācijai un reāla iespēja atbildēt, kā arī laicīgi ievērotu atturību ārējā komunikācijā, kamēr procesa rezultāts vēl nav izlemts. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka atlaišana netiks pieņemta, bet arī ka tiks piešķirta ievērojama taisnīga kompensācija un tiks uzlikts pienākums labot kļūdu.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kas ir taisnīga kompensācija saskaņā ar Nīderlandes darba likumdošanu?
Taisnīga kompensācija ir zaudējumu atlīdzības veids, ko tiesa var piespriest saskaņā ar Nīderlandes Civilkodeksa 7:682(1) pantu, ja darba devējs ir rīkojies nopietni vainojami saistībā ar direktora atlaišanu. Nav noteiktas formulas. Nīderlandes Augstākā tiesa ir lēmusi, ka tiesai ir jāņem vērā lietas ārkārtas apstākļi, tostarp paredzamais atlikušais darba attiecību ilgums un atlaišanas sekas darbiniekam.
Kāpēc direktoru nevarēja atjaunot amatā?
Nīderlandes Civilkodeksa 2:298a(1) pants paredz, ka tiesa nevar piespriest atjaunot darba līgumu starp fondu un tā direktoru. Tas attiecas tieši uz darba līguma atjaunošanu, nevis uz pašu lēmumu par atlaišanu no direktora amata. Tā kā atjaunošana amatā ir izslēgta, tiesa var piespriest taisnīgu kompensāciju tikai nelikumīgas atlaišanas gadījumā.
Vai pamatota iemesla neesamība ir tas pats, kas nopietna vaina?
Nē, šie ir divi atsevišķi testi. Pamatota iemesla neesamība nozīmē, ka atlaišana neatbilda Nīderlandes Civilkodeksa 7:669. panta likumā noteiktajam standartam. Nopietna vaina ir smagāka un neatkarīgāka darba devēja rīcības kvalifikācija, kas nosaka taisnīgas kompensācijas līmeni. Šajā gadījumā abi bija klātesoši, taču tas ne vienmēr tā būs.
Kādas bija Uzraudzības padomes galvenās kļūdas?
Valde atlaišanu pamatoja ar izmeklēšanām, kurām trūka objektivitātes un pienācīga pamatojuma, liedza direktorei piekļuvi savam e-pastam, lai viņa nevarētu pienācīgi aizstāvēties, necentās atjaunot darba attiecības, piemēram, ar mediācijas palīdzību, un negatīvi un detalizēti komunicēja ar plašsaziņas līdzekļiem par atlaišanu, neņemot vērā sekas direktorei.
Kāpēc muzejam bija jāpublicē labojums?
Labošanas pienākums ir balstīts uz Nīderlandes Civilkodeksa 6:167(1). pantu. Tā kā valde publiski radīja nepatiesu iespaidu, ka direktors nav nodrošinājis drošu darba vidi un ir slēpis informāciju, un tiesa neatrada atbilstošu pamatu šim iespaidam, tas bija jālabo attiecībā uz tiem pašiem plašsaziņas līdzekļiem un ieinteresētajām personām.
Ko uzraudzības padomes var mācīties no šī lēmuma?
Bažas par sniegumu vai vadības stilu būtu jāpauž tieši un savlaicīgi direktoram. Jebkurai iespējamai disfunkcijai izmeklēšanai jābūt neatkarīgai un rūpīgi veiktai, vēlams, ārējai un objektīvai aģentūrai ar atbilstošu pierādījumu bāzi, un attiecīgajai personai būtu jādod reāla iespēja atbildēt, zinot konkrētās apsūdzības.
Vai šis lēmums attiecas arī uz citu juridisko personu, piemēram, BV, direktoriem?
Šeit apspriestais atjaunošanas amatā izņēmums ir īpaši noteikts fondu direktoriem Nīderlandes Civilkodeksa 2:298a. pantā. Uz BV vai NV direktoriem attiecas daļēji līdzīgi, bet ne identiski noteikumi par atlaišanu un atjaunošanu amatā. Konkrētā situācijā ieteicams meklēt juridisko palīdzību.
Ja esat iesaistīts strīdā par likumā noteiktā direktora atlaišanu vai esat uzraudzības padomes loceklis, kas meklē padomu par taisnīgu un likumīgu atlaišanas procesu, droši sazinieties ar mums Law & More uz sarunu bez saistībām.
