Juridiski biedrība ir juridiska persona ar biedriem. Biedrība tiek izveidota noteiktam mērķim, piemēram, sporta biedrība, un tā var izstrādāt savus noteikumus. Likumā ir nošķirta biedrība ar pilnīgu rīcībspēju un biedrība ar ierobežotu rīcībspēju. Šajā emuārā tiek apspriesti svarīgie aspekti saistībā ar biedrību ar ierobežotu rīcībspēju, kas pazīstama arī kā neformālā asociācija. Mērķis ir palīdzēt lasītājiem novērtēt, vai šī ir piemērota juridiskā forma.
Dibināšana
Lai izveidotu biedrību ar ierobežotu rīcībspēju, nav jādodas pie notāra. Taču ir nepieciešams daudzpusējs tiesību akts, kas nozīmē, ka biedrību izveido vismaz divi cilvēki. Kā dibinātāji jūs varat izstrādāt savus statūtus un parakstīt tos. Tos sauc par privātajiem statūtiem. Atšķirībā no vairākām citām juridiskajām formām jūs esat nav pienākums reģistrēt šos statūtus Tirdzniecības kamerā. Visbeidzot, biedrībai nav minimālā sākuma kapitāla, tāpēc biedrības dibināšanai nav nepieciešams kapitāls.
Ir vairākas lietas, kas vismaz jāiekļauj privātajos statūtos:
- Biedrības nosaukums.
- Pašvaldība, kurā atrodas biedrība.
- Biedrības mērķis.
- Dalībnieku pienākumi un to, kā šos pienākumus var uzlikt.
- Dalības noteikumi; kā kļūt par biedru un nosacījumi.
- Kopsapulces sasaukšanas metode.
- Direktoru iecelšanas un atlaišanas metode.
- Pēc biedrības likvidācijas atlikušās naudas galamērķis vai kā šis galamērķis tiks noteikts.
Ja kāds jautājums nav noteikts statūtos, tiek piemēroti spēkā esošie normatīvie akti.
Atbildība un ierobežota jurisdikcija
Atbildība ir atkarīga no reģistrācijas Tirdzniecības kamerā; šī reģistrācija nav obligāta, taču ierobežo atbildību. Ja biedrība ir reģistrēta, tad pie atbildības tiek saukta biedrība, iespējams, direktori. Ja biedrība nav reģistrēta, direktori ir tieši atbildīgi privāti.
Turklāt direktori ir arī tieši atbildīgi privāti nepareizas pārvaldības gadījumā. Tas notiek, ja direktors pienācīgi nepilda savus pienākumus.
Daži nepareizas pārvaldības piemēri:
- Nepareiza finanšu pārvaldība: neatbilstoša grāmatvedības uzskaite, finanšu pārskatu nesagatavošana vai līdzekļu piesavināšanās.
- Interešu konflikts: sava amata izmantošana organizācijā personīgās interesēs, piemēram, slēdzot līgumus ar ģimeni vai draugiem.
- Pilnvaru ļaunprātīga izmantošana: tādu lēmumu pieņemšana, kas neietilpst direktora pilnvarās, vai tādu lēmumu pieņemšana, kas ir pretrunā organizācijas interesēm.
Ierobežotās rīcībspējas dēļ biedrībai ir mazāk tiesību, jo biedrība nav tiesīga pirkt īpašumu vai saņemt mantojumu.
Biedrības pienākumi
Biedrības direktoriem saskaņā ar likumu uzskaite ir jāglabā septiņus gadus. Turklāt katru gadu būtu jānotiek vismaz vienai biedru sapulcei. Kas attiecas uz valdi, tad, ja statūtos nav noteikts citādi, biedrības valdes sastāvā jābūt vismaz priekšsēdētājam, sekretāram un kasierim.
Orgāni
Jebkurā gadījumā biedrībai ir obligāti jābūt valdei. Valdi ieceļ locekļi, ja vien statūtos nav noteikts citādi. Visi biedri kopā veido biedrības nozīmīgāko institūciju – biedru kopsapulci. Statūtos var arī noteikt, ka būs padome; šīs institūcijas galvenais uzdevums ir pārraudzīt valdes politiku un vispārējo lietu gaitu.
Fiskālie aspekti
Tas, vai biedrībai ir jāmaksā nodoklis, ir atkarīgs no tā, kā tas tiek veikts. Piemēram, ja biedrība ir uzņēmējs, kas maksā PVN, veic uzņēmējdarbību vai nodarbina darbiniekus, biedrībai var rasties nodokļi.
Citas biedrības ar ierobežotu atbildību raksturojums
- Dalības datu bāze, kurā ir informācija par asociācijas biedriem.
- Mērķis, biedrība galvenokārt organizē pasākumus saviem biedriem un, to darot, nav vērsta uz peļņas gūšanu.
- Biedrībai likuma ietvaros jārīkojas kā vienam. Tas nozīmē, ka atsevišķi biedri nedrīkst darboties ar tādu pašu mērķi kā biedrība. Piemēram, atsevišķs biedrs pēc savas iniciatīvas nedrīkst vākt naudu labdarībai, ja naudas vākšana šai labdarībai ir arī biedrības kopējais mērķis. Tas var izraisīt apjukumu un konfliktus organizācijā.
- Biedrībai nav pa daļās sadalīta kapitāla; līdz ar to arī biedrībai nav akcionāru.
Pārtraukt asociāciju
Biedrība tiek izbeigta ar biedru lēmumu biedru kopsapulcē. Šim lēmumam jābūt sapulces darba kārtībā. Pretējā gadījumā tas nav derīgs.
Biedrība nekavējoties nebeidz pastāvēt; tas netiek pilnībā izbeigts, kamēr nav nomaksāti visi parādi un citas finansiālās saistības. Ja paliek kādi īpašumi, jāievēro privātajos statūtos noteiktā kārtība.
Dalība var beigties:
- Dalībnieka nāve, ja vien nav atļauta dalības mantošana. Saskaņā ar statūtiem.
- Attiecīgā biedra vai asociācijas darbības izbeigšana.
- Izslēgšana no dalības; valde pieņem šo lēmumu, ja vien statūtos nav noteikta cita institūcija. Šis ir tiesību akts, ar kuru persona tiek izrakstīta no biedru reģistra.