Intelektuālā īpašuma tiesības pastāvīgi attīstās, un pēdējā laikā tās ir ārkārtīgi pieaugušas. Tas, cita starpā, ir redzams autortiesību likumā. Mūsdienās gandrīz visi ir Facebook, Twitter vai Instagram vai arī viņiem ir sava vietne. Tāpēc cilvēki rada daudz vairāk satura nekā parasti, ko bieži publicē publiski. Turklāt autortiesību pārkāpumi notiek daudz biežāk nekā agrāk, piemēram, tāpēc, ka fotogrāfijas tiek publicētas bez īpašnieka atļaujas vai arī tāpēc, ka internets lietotājiem atvieglo piekļuvi nelegālam saturam.
Satura publicēšanai saistībā ar autortiesībām ir bijusi nozīmīga loma trīs nesenos Eiropas Savienības Tiesas spriedumos. Šajos gadījumos tika apspriests jēdziens “satura publiskošana”. Precīzāk tika apspriests, vai “publiskošana” ietilpst šādās darbībās:
- Publicējot hipersaiti uz nelikumīgi publicētiem, noplūdušiem fotoattēliem
- Tādu multimediju draiveru pārdošana, kuri nodrošina piekļuvi digitālajam saturam bez tiesību īpašnieku atļaujas attiecībā uz šo saturu
- Tādas sistēmas atvieglošana, kas lietotājiem ļauj izsekot un lejupielādēt aizsargātus darbus (The Pirate Bay)
Autortiesību likuma ietvaros
Saskaņā ar Revīzijas palātas teikto “publiskošana” būtu jāuztver nevis tehniski, bet gan funkcionāli. Pēc Eiropas tiesneša domām, atsauces uz darbiem, kas aizsargāti ar autortiesībām un tiek glabāti kaut kur citur, tiek pielīdzināti, piemēram, nelegāli kopētu DVD nodrošināšanai.[1] Šādos gadījumos var tikt pārkāptas autortiesības. Tādēļ autortiesību likumā mēs redzam attīstību, kas praktiskāk koncentrējas uz veidu, kā patērētāji iegūst piekļuvi saturam.
Lasīt vairāk: http://assets.budh.nl/advocatenblad/pdf/ab_10_2017.pdf
[1] Sanoma / GeenStijl: ECLI: EU: C: 2016: 644; BREIN / Filmspeler: ECLI: EU: C: 2017: 300; BREIN / Ziggo & XS4ALL: ECLI: EU: C: 2017: 456.