Darbiniekiem ir jāpilda noteikti pienākumi, kad viņi saslimst un ir slimi. Slimam darbiniekam ir jāziņo par slimu, jāsniedz noteikta informācija un jāievēro turpmākie noteikumi. Prombūtnes gadījumā gan darba devējam, gan darbiniekam ir tiesības un pienākumi. Kopumā šie ir darbinieka galvenie pienākumi:
- Darbiniekam par savu slimību ir jāziņo darba devējam. Darba devējam ir jāprecizē, kā darbinieks to var izdarīt. Vienošanos par prombūtni parasti nosaka prombūtnes protokolā. Prombūtnes protokols ir daļa no prombūtnes politikas. Tajā ir izklāstīti noteikumi par darba kavējumiem un par slimības ziņojumiem, par darba kavējumu reģistrāciju, par darba kavējumu uzraudzību un reintegrāciju (ilglaicīgas) prombūtnes gadījumā.
- Tiklīdz darbinieks kļūst labāks, viņam jāziņo.
- Slimības laikā darbiniekam jāinformē darba devējs par dzīšanas procesu.
- Tāpat darbiniekam jābūt pieejamam pārbaudēm un jāatbild uz uzņēmuma ārsta izsaukumu. Darbiniekam ir pienākums sadarboties reintegrācijā.
Dažās darba jomās var būt koplīgums. Tajos var būt ietvertas vienošanās par darba kavējumiem. Šīs vienošanās ir vadošas gan darba devējam, gan darbiniekam.
Slimības periodā: darbs pie atveseļošanās un reintegrācijas.
Gan darbinieks, gan darba devējs ir ieinteresēti darbinieka atveseļošanā un reintegrācijā. Atveseļošanās ļauj darbiniekam atsākt darbu un izvairīties no bezdarba. Turklāt slimība var novest pie zemākiem ienākumiem. Darba devējam slims darbinieks nozīmē darbaspēka trūkumu un pienākumu turpināt maksāt algas bez kompensācijas.
Ja izrādās, ka darbinieks slimos ilgāk, darbiniekam ir jāsadarbojas reintegrācijas procesā. Reintegrācijas procesā darbiniekam ir šādi pienākumi (Civilkodeksa 7:660a pants):
- Darbiniekam jāsadarbojas rīcības plāna izstrādē, pielāgošanā un īstenošanā.
- Darbiniekam jāpieņem darba devēja piedāvājums veikt darbu, kas kvalificējams kā piemērots darbs.
- Darbiniekam ir jāsadarbojas, veicot saprātīgus pasākumus, kas nodrošina reintegrāciju.
- Darbiniekam par savu prombūtni jāinformē arodveselības un drošības dienests.
Reintegrācijas process sastāv no šādiem posmiem:
- Darbinieks saslimst. Viņiem par saslimšanu jāziņo darba devējam, par ko nekavējoties (septiņu dienu laikā) tiek informēts darba aizsardzības dienests.
- Pirms pagājušas sešas nedēļas, arodveselības un drošības dienests izvērtē, vai nav (potenciāli) ilgstošas slimības prombūtnes.
- Sešu nedēļu laikā veselības un drošības dienests veic problēmas analīzi. Ar šo analīzi veselības un drošības dienests sniedz informāciju par darba kavējumiem, saistītajiem apstākļiem un reintegrācijas iespējām.
- Pirms astoņām nedēļām darba devējs vienojas ar darbinieku par rīcības plānu.
- Regulāri darbības plāns tiek apspriests starp darba devēju un darbinieku vismaz reizi sešās nedēļās.
- Pēc 42 nedēļām darbinieks tiks ziņots par slimu UWV.
- Tam seko pirmā gada novērtējums.
- Pēc aptuveni 88 nedēļu ilgas slimības darbinieks saņems vēstuli no UWV ar plašāku informāciju par pieteikšanos WIA pabalstiem.
- Pēc 91 nedēļas seko galīgais novērtējums, aprakstot reintegrācijas stāvokli.
- Ne vēlāk kā 11 nedēļas pirms WIA pabalsta sākuma darbinieks piesakās WIA pabalsta saņemšanai, pieprasot reintegrācijas ziņojumu.
- Pēc diviem gadiem algu izmaksa tiek pārtraukta, un darbinieks var saņemt WIA pabalstus. Principā darba devēja pienākums turpināt maksāt algu beidzas pēc divu gadu slimības (104 nedēļas). Pēc tam darbinieks var saņemt WIA pabalstus.
Turpināt atalgojumu slimības gadījumā
Darba devējam jāturpina maksāt slimajam darbiniekam ar pastāvīgu vai pagaidu līgumu vismaz 70% no pēdējās nopelnītās algas un atvaļinājuma piemaksas. Vai darba līgumā vai koplīgumā ir lielāks procents? Tad darba devējam ir jāievēro. Nepārtrauktā maksājuma ilgums ir atkarīgs no pagaidu vai pastāvīga līguma, maksimāli 104 nedēļas.
Noteikumi brīvdienās
Slimam darbiniekam uzkrājas tik pat brīvdienas, cik darbiniekam, kurš nav slims un var atvaļinājumu izmantot slimības laikā. Tomēr, lai to izdarītu, darbiniekam ir jāsaņem darba devēja atļauja. To nevar viegli novērtēt pašam. Tāpēc darba devējs var lūgt padomu uzņēmuma ārstam. Uzņēmuma ārsts var noteikt, cik lielā mērā šīs brīvdienas ietekmē slimā darbinieka veselību. Pēc tam darba devējs, daļēji pamatojoties uz šo ieteikumu, izlemj, vai slimais darbinieks var doties atvaļinājumā. Vai darbinieks atvaļinājumā saslimst? Noteikumi ir spēkā arī tad. Pat atvaļinājuma laikā darbiniekam ir pienākums ziņot par slimību. Ja darbinieks atrodas Nīderlandē, darba devējs var nekavējoties sākt konsultācijas par darba kavējumiem. Vai darbinieks ārzemēs ir slims? Tad viņiem 24 stundu laikā jāziņo par slimošanu. Darbiniekam arī jābūt pieejamam. Par to vienojieties iepriekš.
Ko darīt, ja darbinieks neievēro?
Dažkārt slims darbinieks neievēro noslēgtās vienošanās un tāpēc nepietiekami sadarbojas viņu reintegrācijā. Piemēram, ja darbinieks atrodas ārzemēs un vairākas reizes nav ieradies uz sava uzņēmuma ārsta pieņemšanu vai atsakās veikt piemērotu darbu. Rezultātā darba devējs riskē saņemt sodu no UWV, proti, turpināt algu maksāšanu slimības laikā līdz pat trešajam gadam. Šajā gadījumā darba devējs var veikt pasākumus. Ieteikums ir sākt sarunu ar darbinieku un skaidri pateikt, ka viņam ir jāsadarbojas reintegrācijā. Ja tas nepalīdz, darba devējs var izvēlēties algas apturēšanu vai algu iesaldēšanu. Darba devējs par to informē, nosūtot darbiniekam ierakstītu vēstuli par to. Tikai pēc tam pasākumu var īstenot.
Kāda ir atšķirība starp algu iesaldēšanu un algu apturēšanu?
Lai panāktu darbinieka sadarbību, darba devējam ir divas iespējas: pilnībā vai daļēji apturēt vai pārtraukt algu. Attiecībā uz tiesībām uz algu ir jānošķir reintegrācija un kontroles pienākumi. Reintegrācijas pienākumu neievērošana (atteikšanās no piemērota darba, atveseļošanās kavēšana vai aizkavēšana, nesadarbošanās rīcības plāna sastādīšanā, izvērtēšanā vai koriģēšanā) var izraisīt algu iesaldēšanu. Darba devējam nav jāturpina maksāt algas par periodu, kad darbinieks nepilda savas saistības, pat ja darbinieks vēlāk pilda savus pienākumus (BW 7:629-3. pants). Tiesības uz algu nepastāv arī tad, ja darbinieks nav (vai nav bijis) darbam nederīgs. Tomēr pieņemsim, ka darbinieks neievēro uzraudzības prasības (neierašanās uzņēmuma ārsta kabinetā, nav pieejama noteiktajā laikā vai atsakās sniegt informāciju uzņēmuma ārstam). Tādā gadījumā darba devējs var apturēt algas izmaksu. Tādā gadījumā darbiniekam joprojām tiks izmaksāta visa alga, ja viņš ievēros uzraudzības prasības. Ar algu iesaldēšanu darbinieka tiesības uz atalgojumu zūd. Darbinieks atkal saņem algu tikai brīdī, kad viņš pilda saistības. Ar algas apturēšanu darbiniekam saglabājas tiesības saņemt algu. Tikai tā maksāšana tiek uz laiku apturēta, līdz viņš atkal pildīs savas saistības. Praksē algu apturēšana ir visbiežāk izmantotais spiediena līdzeklis.
Viedokļu atšķirība
Darba devējs var nepiekrist, ja uzņēmuma ārsts novērtē, ka darbinieks (vairs) nav slims. Ja darbinieks nepiekrīt, var lūgt neatkarīgas institūcijas ekspertīzi.
Darbinieks pēc konflikta piezvana slims.
Var būt situācijas, kad darba devējs atšķiras no darbinieka par to, kad darbu var atsākt (daļēji). Tā rezultātā prombūtne var izraisīt konfliktus. Gluži pretēji, arī konflikts darba vietā var būt par iemeslu slimības izsaukšanai. Vai darbinieks ziņo par slimu pēc sadursmes vai nesaskaņām darba vietā? Ja tā, lūdziet uzņēmuma ārstam novērtēt, vai darbinieks nav darbam. Uzņēmuma ārsts atkarībā no situācijas un veselības sūdzībām var ieteikt atpūtas periodu. Šajā periodā var mēģināt atrisināt konfliktu, iespējams, ar starpniecības palīdzību. Vai darba devējs un darbinieks nevienojas, un vai ir vēlme lauzt līgumu ar darbinieku? Tad parasti seko saruna par izbeigšanas līgumu. Vai tas nav veiksmīgs? Tad darba devējs lūgs rajona tiesu lauzt līgumu ar darbinieku. Šeit ir svarīgi, lai darbinieks tiktu izveidots precīzs dokuments par darba kavējumiem.
Darbiniekam pienākas pārejas pabalsts (kompensācija atlaišanas gadījumā) gan līgumā par darba attiecību izbeigšanu, gan ar darba attiecību izbeigšanu ar rajona tiesas starpniecību.
Slimības atvaļinājums uz pagaidu līgumu
Vai darbinieks joprojām ir slims, kad beidzas darba līgums? Tad darba devējam viņiem vairs nav jāmaksā alga. Pēc tam darbinieks aiziet nelaimīgs. Darba devējam ir jāziņo par darbinieka slimību UWV pēdējā darba dienā. Pēc tam darbinieks saņem slimības pabalstu no UWV.
Padomi par darba kavējumiem
Darba nespēja slimības dēļ bieži rada daudz “problēmu”. Tāpēc ir svarīgi būt modram. Kādas tiesības un pienākumi ir spēkā, un kas vēl ir iespējams un vairs nav iespējams? Vai jums ir jautājums par slimības atvaļinājumu un vēlaties saņemt padomu? Tad sazinieties ar mums. Mūsu nodarbinātības juristi ar prieku jums palīdzēs!