Uzņēmuma direktoriem vienmēr jāvadās pēc uzņēmuma interesēm. Ko darīt, ja direktoriem jāpieņem lēmumi, kas saistīti ar viņu personīgajām interesēm? Kāda interese dominē un ko no režisora sagaidāms darīt šādā situācijā?
Kad ir interešu konflikts?
Pārvaldot uzņēmumu, valde dažkārt var pieņemt lēmumu, kas arī dod priekšrocības konkrētam direktoram. Kā direktoram jums ir jārūpējas par uzņēmuma interesēm, nevis par savām personīgajām interesēm. Nekavējoties nav problēmu, ja valdes pieņemtā lēmuma rezultātā direktors gūst labumu personīgi. Tas ir citādi, ja šīs personīgās intereses ir pretrunā ar uzņēmuma interesēm. Tādā gadījumā direktors nedrīkst piedalīties sanāksmēs un lēmumu pieņemšanā.
Bruil lietā Augstākā tiesa nosprieda, ka pastāv interešu konflikts, ja direktors nespēj aizsargāt uzņēmuma un ar to saistītā uzņēmuma intereses tā, ka var sagaidīt, ka vesels skaitlis un objektīvs direktors to darīs personisku vai citu interešu klātbūtne, kas nav paralēla juridiskas personas interesēm. [1] Nosakot, vai pastāv interešu konflikts, jāņem vērā visi attiecīgie lietas apstākļi.
Ja direktors darbojas dažādos amatos, rodas kvalitatīvs interešu konflikts. Tā tas ir, piemēram, ja uzņēmuma direktors vienlaikus ir uzņēmuma darījuma partneris, jo viņš ir arī citas juridiskas personas direktors. Tad direktoram jāpārstāv vairākas (konfliktējošas) intereses.
Ja pastāv tīri kvalitatīvas intereses, uz tām neattiecas interešu konflikta noteikumi. Tas ir gadījumā, ja interese nav saistīta ar direktora personīgo interesi. Piemērs tam ir, kad divi grupas uzņēmumi noslēdz līgumu. Ja direktors ir abu uzņēmumu direktors, bet nav (n) (netiešs) akcionārs vai viņam nav citu personisku interešu, nav kvalitatīva interešu konflikta.
Kādas ir interešu konflikta klātbūtnes sekas?
Interešu konflikta sekas tagad ir noteiktas Nīderlandes Civilkodeksā. Direktors nedrīkst piedalīties apspriedēs un lēmumu pieņemšanā, ja viņam ir tiešas vai netiešas personiskas intereses, kas ir pretrunā ar uzņēmuma un ar to saistītā uzņēmuma interesēm. Ja rezultātā nevar pieņemt padomes lēmumu, lēmumu pieņem uzraudzības padome. Ja nav padomes, lēmumu pieņem pilnsapulce, ja statūtos nav noteikts citādi. Šis noteikums ir iekļauts akciju sabiedrībai (NV) 2. sadaļas 129 nodaļas 6. punktā un Nīderlandes Civilkodeksa 2: 239 punktā par privātu sabiedrību ar ierobežotu atbildību (BV).
No šiem pantiem nevar secināt, ka šāda interešu konflikta esamība vien ir attiecināma uz direktoru. Viņu nevar arī vainot, ka viņš ir nonācis tādā situācijā. Pantos tikai noteikts, ka direktoram ir jāatturas no līdzdalības apspriežu un lēmumu pieņemšanas procesā. Tāpēc tas nav rīcības kodekss, kas noved pie sodīšanas vai interešu konflikta novēršanas, bet tikai uzvedības kodekss, kas nosaka, kā direktoram jārīkojas, ja pastāv interešu konflikts.
Aizliegums piedalīties apspriedēs un lēmumu pieņemšanā nozīmē, ka attiecīgais direktors nedrīkst balsot, bet viņam var pieprasīt informāciju pirms valdes sēdes vai jautājuma iekļaušanas valdes sēdes darba kārtībā. Tomēr šo pantu pārkāpšana padara rezolūciju par spēkā neesošu saskaņā ar Nīderlandes Civilkodeksa 2:15. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Šis pants nosaka, ka lēmumi ir atceļami, ja tie ir pretrunā ar noteikumiem, kas reglamentē lēmumu pieņemšanu. Prasību par tiesību akta atcelšanu var celt ikviens, kam ir pamatota interese ievērot noteikumu.
Tas attiecas ne tikai uz atturības pienākumu. Informāciju par iespējamu interešu konfliktu direktors pieņemamā lēmumā arī laikus sniedz valdei. Turklāt no Nīderlandes Civilkodeksa 2:9 panta izriet, ka par interešu konfliktu ir jāpaziņo arī akcionāru pilnsapulcei.
Tomēr, likums nav skaidri norādīts, kad ir izpildīts ziņošanas pienākums. Tādēļ ir ieteicams statūtos vai citur iekļaut šādu noteikumu. Likumdevēja nolūks ar šiem likumiem ir aizsargāt uzņēmumu pret risku, ka direktors var tikt ietekmēts no personīgām interesēm. Šādas intereses palielina risku, ka uzņēmums nonāks neizdevīgā stāvoklī. Nīderlandes Civilkodeksa 2:9. sadaļai, kas regulē direktoru iekšējo atbildību, ir noteikts augsts slieksnis.
Direktori ir atbildīgi tikai par nopietnu vainīgu rīcību. Juridisko vai likumā noteikto interešu konflikta noteikumu neievērošana ir nopietns apstāklis, kas principā izraisa direktoru atbildību. Konfliktējam direktoram var personīgi izteikt nopietnus pārmetumus, un tāpēc uzņēmums principā var viņu saukt pie atbildības.
Kopš grozītajiem interešu konflikta noteikumiem šādām situācijām ir piemērojami parastie pārstāvības noteikumi. Šajā ziņā īpaši svarīgas ir Nīderlandes Civilkodeksa 2: 130 un 2: 240 sadaļas. No otras puses, direktors, kuram, pamatojoties uz interešu konflikta noteikumiem, nav atļauts piedalīties apspriedēs un lēmumu pieņemšanā, ir pilnvarots pārstāvēt uzņēmumu tiesību aktā, ar kuru tiek īstenots lēmums. Saskaņā ar veco likumu interešu konflikts izraisīja pārstāvības pilnvaru ierobežošanu: šim direktoram nebija atļauts pārstāvēt uzņēmumu.
Secinājumi
Ja direktoram ir pretrunīgas intereses, viņam jāatturas no pārdomām un lēmumu pieņemšanas. Tas notiek gadījumā, ja viņam ir personiskas intereses vai intereses, kas nav paralēlas uzņēmuma interesēm. Ja direktors nepilda pienākumu atturēties, viņš var palielināt iespēju, ka uzņēmums viņu var saukt pie atbildības kā direktoru. Turklāt lēmumu var atcelt ikviens, kam ir pamatotas intereses to darīt. Neskatoties uz interešu konfliktu, direktors tomēr var pārstāvēt uzņēmumu.
Vai jums ir grūti noteikt, vai pastāv interešu konflikts? Vai arī jūs šaubāties par to, vai jums vajadzētu atklāt intereses esamību un informēt valdi? Jautājiet korporatīvo tiesību juristiem vietnē Law & More lai jūs informētu. Kopā mēs varam novērtēt situāciju un iespējas. Pamatojoties uz šo analīzi, mēs varam jums ieteikt atbilstošos nākamos soļus. Mēs arī labprāt sniegsim jums padomus un palīdzību jebkuras procedūras laikā.
[1] HR 29. gada 2007. jūnijs, NJ 2007 / 420; JOR 2007/169 (Bruils).