Režisora ​​interešu konflikts

Uzņēmuma direktoriem vienmēr jāvadās pēc uzņēmuma interesēm. Ko darīt, ja direktoriem jāpieņem lēmumi, kas saistīti ar viņu personīgajām interesēm? Kāda interese dominē un ko no režisora ​​sagaidāms darīt šādā situācijā?

Režisora ​​interešu konflikts Attēls

Kad ir interešu konflikts?

Pārvaldot uzņēmumu, valde dažkārt var pieņemt lēmumu, kas arī dod priekšrocības konkrētam direktoram. Kā direktoram jums ir jārūpējas par uzņēmuma interesēm, nevis par savām personīgajām interesēm. Nekavējoties nav problēmu, ja valdes pieņemtā lēmuma rezultātā direktors gūst labumu personīgi. Tas ir citādi, ja šīs personīgās intereses ir pretrunā ar uzņēmuma interesēm. Tādā gadījumā direktors nedrīkst piedalīties sanāksmēs un lēmumu pieņemšanā.

Bruil lietā Augstākā tiesa nosprieda, ka pastāv interešu konflikts, ja direktors nespēj aizsargāt uzņēmuma un ar to saistītā uzņēmuma intereses tā, ka var sagaidīt, ka vesels skaitlis un objektīvs direktors to darīs personisku vai citu interešu klātbūtne, kas nav paralēla juridiskas personas interesēm. [1] Nosakot, vai pastāv interešu konflikts, jāņem vērā visi attiecīgie lietas apstākļi.

Ja režisors darbojas atšķirīgi, pastāv kvalitatīvs interešu konflikts. Tas notiek, piemēram, kad uzņēmuma direktors vienlaikus ir uzņēmuma partneris, jo viņš ir arī citas juridiskas personas direktors. Tad režisoram jāpārstāv vairākas (konfliktējošas) intereses. Ja pastāv tīra kvalitatīva interese, uz interesēm neattiecas interešu konflikta noteikumi. Tas notiek gadījumā, ja interese nav savstarpēji saistīta ar direktora personīgo interesi. Piemērs tam ir, kad divi grupas uzņēmumi noslēdz līgumu. Ja direktors ir abu uzņēmumu direktors, bet nav (n) (netiešs) akcionārs vai viņam nav citas personiskas intereses, kvalitatīva interešu konflikta nav.

Kādas ir interešu konflikta klātbūtnes sekas?

Interešu konflikta sekas tagad ir noteiktas Nīderlandes Civilkodeksā. Direktors nedrīkst piedalīties apspriedēs un lēmumu pieņemšanā, ja viņam ir tiešas vai netiešas personiskas intereses, kas ir pretrunā ar uzņēmuma un ar to saistītā uzņēmuma interesēm. Ja rezultātā nevar pieņemt padomes lēmumu, lēmumu pieņem uzraudzības padome. Ja nav padomes, lēmumu pieņem pilnsapulce, ja statūtos nav noteikts citādi. Šis noteikums ir iekļauts akciju sabiedrībai (NV) 2. sadaļas 129 nodaļas 6. punktā un Nīderlandes Civilkodeksa 2: 239 punktā par privātu sabiedrību ar ierobežotu atbildību (BV).

No šiem rakstiem nevar secināt, ka tikai šāda interešu konflikta esamība ir attiecināma uz direktoru. Viņu nevar arī pārmest, ka viņš nonācis šajā situācijā. Raksti tikai nosaka, ka direktoram jāatturas no dalības apspriedēs un lēmumu pieņemšanas procesā. Tāpēc tas nav rīcības kodekss, kas noved pie soda vai interešu konflikta novēršanas, bet tikai rīcības kodekss, kas nosaka, kā direktoram jārīkojas, ja ir interešu konflikts. Piedalīšanās aizliegums apspriedēs un lēmumu pieņemšanā nozīmē, ka attiecīgais direktors nedrīkst balsot, bet viņam var pieprasīt informāciju pirms valdes sēdes vai jautājuma ieviešanas valdes sēdes darba kārtībā. Tomēr, pārkāpjot šos pantus, rezolūcija kļūst spēkā neesoša saskaņā ar Nīderlandes Civilkodeksa 2:15 panta 1. daļas a) punktu. Šajā rakstā teikts, ka lēmumi ir anulējami, ja tie ir pretrunā ar noteikumiem, kas reglamentē lēmumu veidošanu. Prasību atcelt tiesību aktu var iesniegt ikviens, kam ir pamatotas intereses ievērot šo noteikumu.

Piemēro ne tikai atturēšanās pienākums. Direktors arī sniedz informāciju par iespējamu interešu konfliktu lēmumā, kas savlaicīgi jāpieņem valdei. Turklāt no Nīderlandes Civilkodeksa 2: 9. Panta izriet, ka par interešu konfliktu jāpaziņo arī akcionāru pilnsapulcei. Tomēr likumā nav skaidri noteikts, kad pienākums ziņot ir izpildīts. Tādēļ ir ieteicams iekļaut attiecīgu noteikumu statūtos vai citur. Likumdevēja nolūks ar šiem likumiem ir aizsargāt uzņēmumu pret risku, ka direktoru ietekmē personiskās intereses. Šādas intereses palielina risku, ka uzņēmums nonāks nelabvēlīgā situācijā. Nīderlandes Civilkodeksa 2: 9. Sadaļa, kas regulē direktoru iekšējo atbildību, ir pakļauta augstam slieksnim. Direktori ir atbildīgi tikai par nopietni vainīgu rīcību. Likumu vai likumā noteikto interešu konflikta noteikumu neievērošana ir nopietns apstāklis, kas principā rada direktoru atbildību. Konfliktējošam direktoram var personiski izteikt nopietnus pārmetumus, un tāpēc uzņēmums viņu principā var saukt pie atbildības.

Kopš grozītajiem interešu konflikta noteikumiem šādām situācijām ir piemērojami parastie pārstāvības noteikumi. Šajā ziņā īpaši svarīgas ir Nīderlandes Civilkodeksa 2: 130 un 2: 240 sadaļas. No otras puses, direktors, kuram, pamatojoties uz interešu konflikta noteikumiem, nav atļauts piedalīties apspriedēs un lēmumu pieņemšanā, ir pilnvarots pārstāvēt uzņēmumu tiesību aktā, ar kuru tiek īstenots lēmums. Saskaņā ar veco likumu interešu konflikts izraisīja pārstāvības pilnvaru ierobežošanu: šim direktoram nebija atļauts pārstāvēt uzņēmumu.

secinājums

Ja direktoram ir pretrunīgas intereses, viņam jāatturas no pārdomām un lēmumu pieņemšanas. Tas notiek gadījumā, ja viņam ir personiskas intereses vai intereses, kas nav paralēlas uzņēmuma interesēm. Ja direktors nepilda pienākumu atturēties, viņš var palielināt iespēju, ka uzņēmums viņu var saukt pie atbildības kā direktoru. Turklāt lēmumu var atcelt ikviens, kam ir pamatotas intereses to darīt. Neskatoties uz interešu konfliktu, direktors tomēr var pārstāvēt uzņēmumu.

Vai jums ir grūti noteikt, vai pastāv interešu konflikts? Vai arī jūs šaubāties par to, vai jums vajadzētu atklāt intereses esamību un informēt valdi? Jautājiet korporatīvo tiesību juristiem vietnē Law & More lai jūs informētu. Kopā mēs varam novērtēt situāciju un iespējas. Pamatojoties uz šo analīzi, mēs varam jums ieteikt atbilstošos nākamos soļus. Mēs arī labprāt sniegsim jums padomus un palīdzību jebkuras procedūras laikā.

[1] HR 29. gada 2007. jūnijs, NJ 2007 / 420; JOR 2007/169 (Bruil).

Share