Jaunais grozījums Nīderlandes Uzticības biroju uzraudzības likumā un domicila piešķiršanas nodrošināšana
Pēdējo gadu laikā Nīderlandes trasta sektors ir kļuvis par ļoti regulētu nozari. Trasta biroji Nīderlandē ir stingrā uzraudzībā. Iemesls tam ir tas, ka regulators galu galā ir sapratis un sapratis, ka trasta birojiem ir liels risks iesaistīties noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai veikt darījumus ar krāpnieciskām pusēm. Lai varētu uzraudzīt trasta birojus un regulēt nozari, 2004. gadā stājās spēkā Nīderlandes Trasta biroju uzraudzības likums (Wtt).
Pamatojoties uz to likums, trasta birojiem ir jāatbilst vairākām prasībām, lai tie varētu veikt savu darbību. Nesen tika pieņemts kārtējais Wtt grozījums, kas stājās spēkā 1. gada 2019. janvārī. Šis likuma grozījums cita starpā paredz, ka ir kļuvusi plašāka dzīvesvietas sniedzēja definīcija saskaņā ar Wtt.
Šī grozījuma rezultātā Wtt darbības jomā ietilpst vairāk iestāžu, kas var būtiski ietekmēt šīs iestādes. Šajā rakstā tiks skaidrots, ko paredz VP grozījumi attiecībā uz dzīvesvietas nodrošināšanu un kādas ir grozījumu praktiskās sekas šajā jomā.
1. Nīderlandes trasta biroja uzraudzības akta fona
Trasta birojs ir juridiska persona, uzņēmums vai fiziska persona, kas profesionāli vai komerciāli sniedz vienu vai vairākus trasta pakalpojumus ar vai bez citām juridiskām personām vai uzņēmumiem. Kā jau norāda Wtt nosaukums, trasta biroji ir pakļauti uzraudzībai. Uzraudzības iestāde ir Nīderlandes Centrālā banka. Bez Nīderlandes Centrālās bankas atļaujas trasta birojiem nav atļauts darboties no biroja Nīderlandē.
Wtt cita starpā ietver trasta biroja definīciju un prasības, kas Nīderlandes trasta birojiem ir jāatbilst, lai saņemtu atļauju. Wtt klasificē piecas uzticamības pakalpojumu kategorijas. Organizācijas, kas sniedz šos pakalpojumus, ir definētas kā trasta birojs, un tām ir nepieciešama atļauja saskaņā ar Wtt. Tas attiecas uz šādiem pakalpojumiem:
- būt par juridiskas personas vai uzņēmuma direktoru vai partneri;
- adreses vai pasta adreses nodrošināšana, kā arī papildu pakalpojumu sniegšana (domicila plus nodrošināšana);
- izmantot koridoru firmu klienta labā;
- pārdošana vai starpniecība juridisko personu pārdošanā;
- rīkojoties kā pilnvarotais.
Nīderlandes iestādēm ir bijuši dažādi iemesli Wtt. Pirms Wtt ieviešanas trasta sektors nebija vai tik tikko tika kartēts, jo īpaši attiecībā uz lielo mazāko trasta biroju grupu. Ieviešot uzraudzību, varētu iegūt labāku skatījumu uz trasta sektoru.
Otrs Wtt ieviešanas iemesls ir tas, ka starptautiskās organizācijas, piemēram, Finanšu darbības darba grupa, norādīja uz paaugstinātu risku trasta birojiem iesaistīties, cita starpā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un nodokļu nemaksāšanā. Pēc šo organizāciju domām, uzticības nozarē pastāv integritātes risks, kas bija jāpadara pārvaldāms ar regulējuma un uzraudzības palīdzību. Šīs starptautiskās institūcijas ir arī ieteikušas pasākumus, tostarp principu “pazīsti savu klientu”, kas ir vērsts uz neuzpērkamām biznesa operācijām un kur trasta birojiem ir jāzina, ar ko tie veic darījumus. Mērķis ir novērst to, ka darījumi tiek veikti ar krāpnieciskām vai noziedzīgām pusēm.
Pēdējais iemesls Wtt ieviešanai ir tas, ka pašregulējums attiecībā uz trasta birojiem Nīderlandē netika uzskatīts par pietiekamu. Ne uz visiem trasta birojiem attiecās vienādi noteikumi, jo ne visi biroji bija apvienoti filiālē vai profesionālā organizācijā. Turklāt trūka uzraudzības iestādes, kas varētu nodrošināt noteikumu izpildi[1]. Pēc tam Wtt nodrošināja skaidru regulējumu attiecībā uz trasta birojiem un iepriekš minēto problēmu risināšanu.
2. Dzīvesvietas un pakalpojuma sniegšanas definīcija
Kopš Wtt ieviešanas 2004. gadā šajā likumā ir veikti regulāri grozījumi. Nīderlandes Senāts 6. gada 2018. novembrī pieņēma jaunu grozījumu Wtt. Ar jauno Nīderlandes trasta biroja uzraudzības aktu 2018 (Wtt 2018), kas stājās spēkā 1. gada 2019. janvārī, prasības, kas trasta birojiem ir jāievēro, ir kļuvušas stingrākas, un uzraudzības iestādei ir pieejami vairāk izpildes līdzekļu. Šīs izmaiņas cita starpā ir paplašinājušas jēdzienu “pastāvīgās dzīvesvietas nodrošināšana”. Saskaņā ar veco Wtt šāds pakalpojums tika uzskatīts par uzticamības pakalpojumu: adreses nodrošināšana juridiskai personai kopā ar papildu pakalpojumu sniegšanu. To sauc arī par domicila plus nodrošināšana.
Pirmkārt, ir svarīgi saprast, ko tieši nozīmē dzīvesvietas nodrošināšana. Pēc Wtt domām, pastāvīgās dzīvesvietas nodrošināšana ir pasta adreses vai apmeklējuma adreses norādīšana pēc pasūtījuma vai juridiska persona, uzņēmums vai fiziska persona, kas nepieder tai pašai grupai kā adreses sniedzējs. Ja vienība, kas nodrošina adresi, papildus šim noteikumam veic arī papildu pakalpojumus, mēs runājam par domicila plus nodrošināšanu. Saskaņā ar Wtt šīs darbības tiek uzskatītas par uzticamības pakalpojumu. Saskaņā ar veco Wtt tika attiecināti uz šādiem papildu pakalpojumiem:
- konsultēšana vai palīdzības sniegšana privāttiesībās, izņemot uzņemšanas darbību veikšanu;
- nodokļu konsultāciju sniegšana vai rūpēšanās par nodokļu deklarācijām un ar tiem saistītajiem pakalpojumiem;
- veic darbības, kas saistītas ar gada pārskatu sagatavošanu, novērtēšanu vai revīziju vai administrāciju rīcību;
- pieņemot darbā juridiskas personas vai uzņēmuma direktoru;
- citas papildu darbības, kuras noteiktas ar vispārēju administratīvu rīkojumu.
Dzīvesvietas nodrošināšana, kā arī viena no iepriekšminēto papildu pakalpojumu sniegšana saskaņā ar veco Wtt tiek uzskatīta par uzticamības pakalpojumu. Organizācijām, kas sniedz šo pakalpojumu kombināciju, ir jābūt Wtt atļaujai.
Saskaņā ar Wtt 2018 papildu pakalpojumi ir nedaudz pārveidoti. Tagad tas attiecas uz šādām darbībām:
- juridisku konsultāciju sniegšana vai palīdzības sniegšana, izņemot uzņemšanas darbību veikšanu;
- rūpējas par nodokļu deklarēšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem;
- veic darbības, kas saistītas ar gada pārskatu sagatavošanu, novērtēšanu vai revīziju vai administrāciju rīcību;
- pieņemot darbā juridiskas personas vai uzņēmuma direktoru;
- citas papildu darbības, kuras noteiktas ar vispārēju administratīvu rīkojumu.
Ir skaidrs, ka papildu pakalpojumi saskaņā ar Wtt 2018 daudz neatšķiras no papildu pakalpojumiem saskaņā ar veco Wtt. Pirmajā punktā sniegtā konsultāciju definīcija ir nedaudz paplašināta, un nodokļu definīciju sniegšana ir izslēgta no definīcijas, bet citādi tā skar gandrīz tos pašus papildu pakalpojumus.
Neskatoties uz to, salīdzinot Wtt 2018 ar veco Wtt, ir redzamas lielas izmaiņas attiecībā uz domicila plus nodrošināšanu. Saskaņā ar Wtt 3 4. panta 2018. punkta b) apakšpunktu ir aizliegts veikt darbības bez atļaujas, pamatojoties uz šo likumu, kuras ir paredzētas gan pasta adreses, gan apmeklējuma adreses norādīšanai, kā minēts iedaļā b) uzticamības pakalpojumu definīciju un šajā daļā minēto papildu pakalpojumu sniegšanu vienas un tās pašas fiziskās personas, juridiskas personas vai uzņēmuma labā.
[2]Šis aizliegums radies tāpēc, ka bieži vien ir domicila nodrošināšana un papildu pakalpojumu sniegšana atdalīts praksē, kas nozīmē, ka šos pakalpojumus nesniedz viena un tā pati puse.
Tā vietā, piemēram, viena puse sniedz papildu pakalpojumus un pēc tam sazinās klientu ar citu pusi, kas nodrošina domicilu. Tā kā papildu pakalpojumu sniegšanu un dzīvesvietas nodrošināšanu neveic viena un tā pati puse, mēs principā nerunājam par uzticības pakalpojumu saskaņā ar veco Wtt. Atdalot šos pakalpojumus, arī nav nepieciešama atļauja saskaņā ar veco Wtt un tādējādi tiek novērsts pienākums iegūt šo atļauju. Lai turpmāk novērstu šādu uzticamības pakalpojumu nodalīšanu, Wtt 3 4. panta 2018. punkta b apakšpunktā ir iekļauts aizliegums.
3. Uzticamības pakalpojumu nodalīšanas aizlieguma praktiskās sekas
Saskaņā ar veco Wtt pakalpojumu sniedzēju darbības, kas nodala dzīvesvietas nodrošināšanu un papildu darbību veikšanu un kuras šos pakalpojumus veic dažādas puses, neietilpst uzticamības pakalpojuma definīcijā. Tomēr saskaņā ar Wtt 3 4. panta 2018. punkta aizliegumu personām, kas nodala uzticamības pakalpojumus, ir aizliegts veikt šādas darbības bez atļaujas.
Tas nozīmē, ka pusēm, kas vēlas turpināt savu darbību šādā veidā, ir nepieciešama atļauja, un tāpēc tās ir arī Nīderlandes Nacionālās bankas uzraudzībā. Aizliegums paredz, ka pakalpojumu sniedzēji sniedz uzticamības pakalpojumu saskaņā ar Wtt 2018, veicot darbības, kas vērstas gan uz dzīvesvietas nodrošināšanu, gan uz papildu pakalpojumu sniegšanu.
Tāpēc pakalpojumu sniedzējam nav atļauts veikt papildu pakalpojumus un pēc tam sazināties ar savu klientu ar citu personu, kas nodrošina dzīvesvietu, bez Wtt atļaujas. Turklāt pakalpojumu sniedzējs ir nav atļauts darboties kā starpniekam, bez atļaujas klientam sazinoties ar dažādām personām, kuras var nodrošināt dzīvesvietu un veikt papildu pakalpojumus.[3] Tas ir pat gadījums, kad šis starpnieks pats nenodrošina dzīvesvietu un nesniedz papildu pakalpojumus.
4. Klientu novirzīšana uz noteiktiem dzīvesvietas pakalpojumu sniedzējiem
Praksē bieži vien ir puses, kas veic papildu pakalpojumus un pēc tam nosūta klientu pie konkrēta dzīvesvietas pakalpojumu sniedzēja. Apmaiņā pret šo nosūtīšanu dzīvesvietas nodrošinātājs bieži maksā komisijas maksu pusei, kas nosūtījusi klientu. Tomēr saskaņā ar Wtt 2018 vairs nav atļauts pakalpojumu sniedzējiem sadarboties un apzināti nodalīt savus pakalpojumus, lai izvairītos no Wtt.
Organizācijai sniedzot klientiem papildu pakalpojumus, nav atļauts šos klientus novirzīt pie noteiktiem dzīvesvietas pakalpojumu sniedzējiem. Tas nozīmē, ka starp pusēm pastāv sadarbība, kuras mērķis ir izvairīties no Wtt. Turklāt, kad tiek saņemta komisija par nosūtīšanu, ir redzams, ka starp pusēm notiek sadarbība, kurā uzticības pakalpojumi ir nodalīti.
Attiecīgais Wtt raksts runā par darbību veikšanu kuru mērķis ir gan pasta vai apmeklējuma adreses nodrošināšana, gan papildu pakalpojumu sniegšana. Grozījumu memorandā ir atsauce uz klienta sazināšanās ar dažādām pusēm.[4] Wtt 2018 ir jauns likums, tāpēc šobrīd par šo likumu nav pieņemti tiesas nolēmumi. Turklāt attiecīgajā literatūrā ir aplūkotas tikai izmaiņas, ko paredz šis likums.
Tas nozīmē, ka šobrīd vēl nav skaidrs, kā likums īsti darbosies praksē. Rezultātā mēs šobrīd nezinām, kuras darbības precīzi atbilst definīcijām “mērķis” un “kontaktēties ar”. Tāpēc pašlaik nav iespējams pateikt, uz kurām darbībām tieši attiecas Wtt 3 4. panta 2018. punkta b) apakšpunkta aizliegums. Tomēr ir skaidrs, ka tā ir slīdoša skala. Atsauce uz konkrētiem dzīvesvietas nodrošinātājiem un komisijas maksas saņemšana par šiem nosūtījumiem tiek uzskatīta par klientu sazināšanu ar dzīvesvietas nodrošinātāju.
Konkrētu dzīvesvietas nodrošinātāju ieteikšana, ar kuriem ir laba pieredze, rada risku, lai gan klients principā netiek tieši novirzīts uz dzīvesvietas nodrošinātāju. Taču šajā gadījumā tiek minēts konkrēts dzīvesvietas nodrošinātājs, ar kuru klients var sazināties. Pastāv liela iespēja, ka tas tiks uzskatīts par “klienta sazināšanos” ar dzīvesvietas pakalpojumu sniedzēju. Galu galā šajā gadījumā klientam pašam nav jāpieliek pūles, lai atrastu dzīvesvietas nodrošinātāju.
Joprojām ir jautājums, vai mēs runājam par “klienta sazināšanos ar”, kad klients tiek novirzīts uz aizpildītu Google meklēšanas lapu. Tas ir tāpēc, ka, to darot, nav ieteicams konkrēts dzīvesvietas nodrošinātājs, bet iestāde klientam sniedz domicila nodrošinātāju nosaukumus. Lai noskaidrotu, kuras darbības tieši ietilpst aizlieguma tvērumā, tiesību norma būs jāpilnveido tiesu praksē.
5. secinājums
Ir skaidrs, ka Wtt 2018 var radīt nopietnas sekas pusēm, kas sniedz papildu pakalpojumus un vienlaikus novirza savus klientus uz citu pusi, kas var nodrošināt domicilu. Saskaņā ar veco Wtt šīs iestādes neietilpa Wtt darbības jomā, un tāpēc tām nebija nepieciešama atļauja saskaņā ar Wtt. Taču kopš 2018. gada Wtt spēkā stāšanās ir noteikts aizliegums veikt tā saukto uzticamības pakalpojumu nodalīšanu.
Turpmāk iestādes, kas veic darbības, kas vērstas gan uz dzīvesvietas nodrošināšanu, gan uz papildu pakalpojumu sniegšanu, ietilpst Wtt darbības jomā un tām ir jāsaņem atļauja saskaņā ar šo likumu. Praksē ir daudzas organizācijas, kas sniedz papildu pakalpojumus un pēc tam nosūta savus klientus pie dzīvesvietas nodrošinātāja. Par katru klientu, kuru viņi atsauc, viņi saņem komisiju no dzīvesvietas nodrošinātāja.
Tomēr, kopš stājās spēkā Wtt 2018, pakalpojumu sniedzējiem vairs nav atļauts sadarboties un apzināti nodalīt pakalpojumus, lai izvairītos no Wtt. Tāpēc organizācijām, kas strādā uz šī pamata, ir kritiski jāizvērtē sava darbība. Šīm organizācijām ir divas iespējas: tās pielāgo savu darbību vai ietilpst Wtt darbības jomā, tāpēc tām ir nepieciešama atļauja, un tās ir pakļautas Nīderlandes Centrālās bankas uzraudzībai.
Sazināties
Ja jums ir jautājumi vai komentāri pēc šī raksta izlasīšanas, lūdzu, sazinieties ar mr. Rūbija van Kersbergena, jurists plkst Law & More līdz [e-pasts aizsargāts], vai Toms Mīviss, advokāts uzņēmumā Law & More līdz [e-pasts aizsargāts]vai zvaniet pa tālruni +31 (0)40-3690680.
[1] K. Frielinks, Toezicht Trustkantoren Nīderlandē, Deventer: Wolters Kluwer Nederland 2004. gads.
[2] Kamerstukens II 2017/18, 34 910, 7 (Nota van Wijziging).
[3] Kamerstukens II 2017/18, 34 910, 7 (Nota van Wijziging).
[4] Kamerstukens II 2017/18, 34 910, 7 (Nota van Wijziging).