Jaunais grozījums Nīderlandes Uzticības biroju uzraudzības likumā un domicila piešķiršanas nodrošināšana

Pēdējo gadu laikā Nīderlandes uzticības nozare ir kļuvusi par ļoti regulētu nozari. Trasta biroji Nīderlandē tiek stingri uzraudzīti. Iemesls tam ir tas, ka regulators galu galā ir sapratis un sapratis, ka uzticības birojiem ir liels risks iesaistīties naudas atmazgāšanā vai veikt darījumus ar krāpnieciskām pusēm. Lai varētu uzraudzīt trasta birojus un regulēt nozari, 2004. gadā stājās spēkā Nīderlandes trasta biroju uzraudzības likums (Wtt). Pamatojoties uz šo likumu, trasta birojiem ir jāatbilst vairākām prasībām, lai varētu veikt viņu aktivitātes. Nesen tika pieņemts vēl viens Wtt grozījums, kas stājās spēkā 1. gada 2019. janvārī. Šis tiesību akta grozījums cita starpā nozīmē, ka Wtt domicila sniedzēja definīcija ir kļuvusi plašāka. Šī grozījuma rezultātā Wtt darbības jomā ietilpst vairāk iestāžu, kas šīm iestādēm var radīt būtiskas sekas. Šajā rakstā tiks izskaidrots, ko nozīmē Wtt grozījums attiecībā uz dzīvesvietas nodrošināšanu, un kādas ir grozījuma praktiskās sekas šajā jomā.

Jauns grozījums Nīderlandes Uzticības biroja uzraudzības likumā un domicila piešķiršanas nodrošināšana

1. Nīderlandes trasta biroja uzraudzības akta fona

Trasta birojs ir juridiska persona, uzņēmums vai fiziska persona, kas profesionāli vai komerciāli sniedz vienu vai vairākus uzticamības pakalpojumus kopā ar citām juridiskām personām vai uzņēmumiem vai bez tiem. Kā jau norāda Wtt nosaukums, uzticības biroji tiek pakļauti uzraudzībai. Uzraudzības iestāde ir Nīderlandes Centrālā banka. Bez Nīderlandes Centrālās bankas atļaujas trasta birojiem nav atļauts darboties no biroja Nīderlandē. Wtt cita starpā ietver trasta biroja definīciju un prasības, kurām jāatbilst trasta birojiem Nīderlandē, lai iegūtu atļauju. Wtt klasificē piecas uzticamības pakalpojumu kategorijas. Organizācijas, kas sniedz šos pakalpojumus, tiek definētas kā uzticības birojs, un saskaņā ar Wtt ir nepieciešama atļauja. Tas attiecas uz šādiem pakalpojumiem:

  • būt par juridiskas personas vai uzņēmuma direktoru vai partneri;
  • adreses vai pasta adreses nodrošināšana, kā arī papildu pakalpojumu sniegšana (domicila plus nodrošināšana);
  • izmantot koridoru firmu klienta labā;
  • pārdošana vai starpniecība juridisko personu pārdošanā;
  • rīkojoties kā pilnvarotais.

Nīderlandes varas iestādēm ir bijuši dažādi iemesli Wtt ieviešanai. Pirms Wtt ieviešanas trasta nozare nebija vai tikpat kā nebija kartēta, it īpaši attiecībā uz lielo mazāko trasta biroju grupu. Ieviešot uzraudzību, varētu iegūt labāku pārskatu par uzticības nozari. Otrs Wtt ieviešanas iemesls ir tāds, ka starptautiskas organizācijas, piemēram, Finanšu darbības darba grupa, norādīja uz paaugstinātu risku, ka uzticības biroji cita starpā iesaistās naudas atmazgāšanā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Pēc šo organizāciju domām, uzticības nozarē pastāvēja integritātes risks, kas bija jāpadara pārvaldāms ar regulēšanas un uzraudzības palīdzību. Šīs starptautiskās institūcijas ir arī ieteikušas pasākumus, tostarp principu “zini savu klientu”, kas koncentrējas uz neiznīcīgām biznesa operācijām un kur uzticības birojiem jāzina, ar ko viņi nodarbojas. Paredzēts novērst to, ka uzņēmējdarbība notiek ar krāpnieciskām vai kriminālām personām. Pēdējais Wtt ieviešanas iemesls ir tas, ka pašregulācija attiecībā uz uzticības birojiem Nīderlandē netika uzskatīta par pietiekamu. Ne uz visiem trasta birojiem attiecās vienādi noteikumi, jo ne visi biroji bija apvienoti filiālē vai profesionālā organizācijā. Turklāt trūka uzraudzības iestādes, kas varētu nodrošināt noteikumu izpildi.[1] Pēc tam Wtt nodrošināja, ka tika izveidots skaidrs regulējums attiecībā uz uzticības birojiem un tika risinātas iepriekš minētās problēmas.

2. Dzīvesvietas un pakalpojuma sniegšanas definīcija

Kopš Wtt ieviešanas 2004. gadā šajā likumā ir veikti regulāri grozījumi. 6. gada 2018. novembrī Nīderlandes Senāts pieņēma jaunu Wtt grozījumu. Ar jauno Nīderlandes Uzticības biroja uzraudzības likumu 2018 (Wtt 2018), kas stājās spēkā 1. gada 2019. janvārī, ir kļuvušas stingrākas prasības, kurām uzticības birojiem ir jāatbilst, un uzraudzības iestādei ir pieejami vairāk izpildes līdzekļu. Šīs izmaiņas cita starpā ir paplašinājušas jēdzienu “domicila nodrošināšana”. Saskaņā ar veco Wtt par uzticamības pakalpojumu tika uzskatīts šāds pakalpojums: adreses nodrošināšana juridiskai personai kopā ar papildu pakalpojumu sniegšanu. To sauc arī par domicila plus nodrošināšana.

Pirmkārt, ir svarīgi saprast, ko tieši nozīmē dzīvesvietas nodrošināšana. Pēc Wtt domām, pastāvīgās dzīvesvietas nodrošināšana ir pasta adreses vai apmeklējuma adreses norādīšana pēc pasūtījuma vai juridiska persona, uzņēmums vai fiziska persona, kas nepieder tai pašai grupai kā adreses sniedzējs. Ja vienība, kas nodrošina adresi, papildus šim noteikumam veic arī papildu pakalpojumus, mēs runājam par domicila plus nodrošināšanu. Saskaņā ar Wtt šīs darbības tiek uzskatītas par uzticamības pakalpojumu. Saskaņā ar veco Wtt tika attiecināti uz šādiem papildu pakalpojumiem:

  • konsultēšana vai palīdzības sniegšana privāttiesībās, izņemot uzņemšanas darbību veikšanu;
  • nodokļu konsultāciju sniegšana vai rūpēšanās par nodokļu deklarācijām un ar tiem saistītajiem pakalpojumiem;
  • veic darbības, kas saistītas ar gada pārskatu sagatavošanu, novērtēšanu vai revīziju vai administrāciju rīcību;
  • pieņemot darbā juridiskas personas vai uzņēmuma direktoru;
  • citas papildu darbības, kuras noteiktas ar vispārēju administratīvu rīkojumu.

Dzīvesvietas nodrošināšana, kā arī viena no iepriekšminēto papildu pakalpojumu sniegšana saskaņā ar veco Wtt tiek uzskatīta par uzticamības pakalpojumu. Organizācijām, kas sniedz šo pakalpojumu kombināciju, ir jābūt Wtt atļaujai.

Saskaņā ar Wtt 2018 papildu pakalpojumi ir nedaudz pārveidoti. Tagad tas attiecas uz šādām darbībām:

  • juridisku konsultāciju sniegšana vai palīdzības sniegšana, izņemot uzņemšanas darbību veikšanu;
  • rūpējas par nodokļu deklarēšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem;
  • veic darbības, kas saistītas ar gada pārskatu sagatavošanu, novērtēšanu vai revīziju vai administrāciju rīcību;
  • pieņemot darbā juridiskas personas vai uzņēmuma direktoru;
  • citas papildu darbības, kuras noteiktas ar vispārēju administratīvu rīkojumu.

Ir skaidrs, ka papildu pakalpojumi saskaņā ar Wtt 2018 daudz neatšķiras no papildu pakalpojumiem saskaņā ar veco Wtt. Pirmajā punktā sniegtā konsultāciju definīcija ir nedaudz paplašināta, un nodokļu definīciju sniegšana ir izslēgta no definīcijas, bet citādi tā skar gandrīz tos pašus papildu pakalpojumus.

Neskatoties uz to, salīdzinot Wtt 2018 ar veco Wtt, ir redzamas lielas izmaiņas attiecībā uz domicila plus nodrošināšanu. Saskaņā ar Wtt 3 4. panta 2018. punkta b) apakšpunktu ir aizliegts veikt darbības bez atļaujas, pamatojoties uz šo likumu, kuras ir paredzētas gan pasta adreses, gan apmeklējuma adreses norādīšanai, kā minēts iedaļā b) uzticamības pakalpojumu definīciju un šajā daļā minēto papildu pakalpojumu sniegšanu vienas un tās pašas fiziskās personas, juridiskas personas vai uzņēmuma labā.[2]

Šis aizliegums radās tāpēc, ka bieži tiek nodrošināta dzīvesvieta un tiek sniegti papildu pakalpojumi atdalīts praksē, kas nozīmē, ka šos pakalpojumus neveic viena un tā pati puse. Tā vietā viena puse, piemēram, veic papildu pakalpojumus un pēc tam klientam sazinās ar citu pusi, kas nodrošina dzīvesvietu. Tā kā papildu pakalpojumu sniegšanu un dzīvesvietas nodrošināšanu neveic viena un tā pati partija, saskaņā ar veco Wtt principā mēs nerunājam par uzticības pakalpojumu. Atdalot šos pakalpojumus, saskaņā ar veco Wtt nav nepieciešama arī atļauja, un tādējādi tiek novērsti pienākumi iegūt šo atļauju. Lai novērstu šo uzticamības pakalpojumu nodalīšanu nākotnē, 3. gada 4. panta 2018. punkta b) apakšpunktā ir iekļauts aizliegums.

3. Uzticamības pakalpojumu nodalīšanas aizlieguma praktiskās sekas

Saskaņā ar veco Wtt teikto, uzticamības pakalpojuma definīcijā neietilpst pakalpojumu sniedzēju darbības, kas nošķir dzīvesvietas nodrošināšanu un papildu darbību veikšanu un kuras šos pakalpojumus sniedz dažādas puses. Tomēr ar aizliegumu, kas noteikts Wtt 3 4. panta 2018. punkta b) apakšpunktā, arī pusēm, kuras nodala uzticības pakalpojumus, ir aizliegts veikt šādas darbības bez atļaujas. Tas nozīmē, ka pusēm, kuras vēlas turpināt veikt šādas darbības, nepieciešama atļauja un tāpēc tās arī ir Nīderlandes Nacionālās bankas uzraudzībā.

Aizliegums paredz, ka pakalpojumu sniedzēji sniedz uzticamības pakalpojumus saskaņā ar Wtt 2018, kad viņi veic darbības, kas ir vērstas gan uz dzīvesvietas nodrošināšanu, gan uz papildu pakalpojumu sniegšanu. Tāpēc pakalpojumu sniedzējam nav atļauts veikt papildu pakalpojumus un pēc tam sazināties ar savu klientu ar citu personu, kas nodrošina dzīvesvietu, bez Wtt atļaujas. Turklāt pakalpojumu sniedzējs ir nav atļauts darboties kā starpniekam, bez atļaujas klientam sazinoties ar dažādām personām, kuras var nodrošināt dzīvesvietu un veikt papildu pakalpojumus.[3] Tas notiek pat tad, ja šis starpnieks pats nenodrošina dzīvesvietu un neveic papildu pakalpojumus.

4. Klientu novirzīšana uz noteiktiem dzīvesvietas pakalpojumu sniedzējiem

Praksē bieži vien ir puses, kas sniedz papildu pakalpojumus un pēc tam klientu nosūta pie noteikta dzīvesvietas pakalpojumu sniedzēja. Apmaiņā pret šo nodošanu dzīvesvietas pakalpojumu sniedzējs bieži maksā komisiju tai pusei, kura klientu nosūtīja. Tomēr saskaņā ar Wtt 2018 vairs nav atļauts, ka pakalpojumu sniedzēji sadarbojas un apzināti atdala savus pakalpojumus, lai izvairītos no Wtt. Ja organizācija klientiem veic papildu pakalpojumus, nav atļauts šos klientus nosūtīt pie noteiktiem dzīvesvietas pakalpojumu sniedzējiem. Proti, tas nozīmē, ka starp pusēm notiek sadarbība, kuras mērķis ir izvairīties no Wtt. Turklāt, kad tiek saņemta komisija par nosūtījumiem, ir acīmredzams, ka starp pusēm notiek sadarbība, kurā uzticības pakalpojumi ir nodalīti.

Attiecīgais Wtt raksts runā par darbību veikšanu kuru mērķis ir gan pasta vai apmeklējuma adreses nodrošināšana, gan papildu pakalpojumu sniegšana. Grozījumu memorandā ir atsauce uz klienta sazināšanās ar dažādām partijām.[4] 2018. gada Wtt ir jauns likums, tāpēc šobrīd attiecībā uz šo likumu nav tiesas nolēmumu. Turklāt attiecīgajā literatūrā ir apskatītas tikai izmaiņas, kas saistītas ar šo likumu. Tas nozīmē, ka šobrīd vēl nav skaidrs, kā likums precīzi darbosies praksē. Rezultātā mēs šobrīd nezinām, kuras darbības precīzi atbilst definīcijām “mērķis ir” un “saskarsme ar”. Tāpēc šobrīd nav iespējams pateikt, uz kurām darbībām tieši attiecas Wtt 3. gada 4. panta 2018. punkta b) apakšpunkta aizliegums. Tomēr ir skaidrs, ka tā ir slīdoša skala. Tiek uzskatīts, ka atsauce uz konkrētiem domicila pakalpojumu sniedzējiem un komisijas maksas saņemšana par šiem nosūtījumiem ir klientu sazināšanās ar domicila pakalpojumu sniedzēju. Īpašu domicila pakalpojumu sniedzēju ieteikšana, kuriem ir laba pieredze, rada risku, lai gan klients principā netiek tieši norādīts uz domicila sniedzēju. Tomēr šajā gadījumā tiek minēts īpašs dzīvesvietas nodrošinātājs, ar kuru klients var sazināties. Pastāv liela iespēja, ka tas tiks uzskatīts par “klienta sazināšanos” ar dzīvesvietas nodrošinātāju. Galu galā šajā gadījumā klientam nav jāpieliek pūles pašam, lai atrastu dzīvesvietas nodrošinātāju. Joprojām ir jautājums, vai mēs runājam par “klienta sazināšanos”, kad klients tiek norādīts uz aizpildītu Google meklēšanas lapu. Tas ir tāpēc, ka, to darot, nav ieteicams neviens īpašs dzīvesvietas nodrošinātājs, taču iestāde klientam norāda domicila sniedzēju vārdus. Lai precizētu, kuras darbības tieši ietilpst aizlieguma darbības jomā, tiesību norma būs jāturpina pilnveidot judikatūrā.

5. secinājums

Ir skaidrs, ka Wtt 2018 var radīt lielas sekas partijām, kuras veic papildu pakalpojumus, un tajā pašā laikā novirza savus klientus uz citu partiju, kas var nodrošināt dzīvesvietu. Saskaņā ar veco Wtt šīs iestādes neietilpa Wtt darbības jomā, tāpēc saskaņā ar Wtt tām nebija vajadzīga atļauja. Tomēr kopš Wtt 2018 stāšanās spēkā ir aizliegts tā saukto uzticības pakalpojumu nodalīšanu. Kopš šī brīža iestādes, kas veic darbības, kas koncentrējas gan uz dzīvesvietas nodrošināšanu, gan uz papildu pakalpojumu sniegšanu, ietilpst Wtt darbības jomā, un tām saskaņā ar šo likumu ir jāsaņem atļauja. Praksē ir daudz organizāciju, kas sniedz papildu pakalpojumus un pēc tam savus klientus nodod domicila sniedzējam. Par katru klientu, kuru viņi atsaucas, viņi saņem komisiju no dzīvesvietas nodrošinātāja. Tomēr kopš Wtt 2018 stāšanās spēkā pakalpojumu sniedzējiem vairs nav atļauts sadarboties un apzināti nodalīt pakalpojumus, lai izvairītos no Wtt. Tāpēc organizācijām, kas darbojas uz šī pamata, ir kritiski jāizvērtē sava darbība. Šīm organizācijām ir divas iespējas: tās koriģē savu darbību, vai arī tās ietilpst Wtt darbības jomā, tāpēc tām nepieciešama atļauja, un tās ir pakļautas Nīderlandes centrālajai bankai.

Kontakti

Ja pēc šī raksta izlasīšanas rodas jautājumi vai komentāri, lūdzu, sazinieties ar kungu. Maksims Hodaks, advokāts Law & More via maxim.hodak@lawandmore.nl, or mr. Tom Meevis, lawyer at Law & More via tom.meevis@lawandmore.nl, or call +31 (0)40-3690680.

[1] K. Frielinka, Toezicht Trustkantoren Nīderlandē, Deventer: Wolters Kluwer Nederland 2004.

[2] Kamerstukens II 2017/18, 34 910, 7 (Nota van Wijziging).

[3] Kamerstukens II 2017/18, 34 910, 7 (Nota van Wijziging).

[4] Kamerstukens II 2017/18, 34 910, 7 (Nota van Wijziging).

Share