Uzraudzības padomes loma krīzes laikā

Uzraudzības padomes loma krīzes laikā

Papildus mūsu raksts par padomi (turpmāk “SB”), mēs arī vēlētos koncentrēties uz SB lomu krīzes laikā. Krīzes laikā uzņēmuma nepārtrauktības nodrošināšana ir svarīgāka nekā jebkad agrāk, tāpēc ir jāņem vērā svarīgi apsvērumi. Jo īpaši attiecībā uz uzņēmuma rezervēm un dažādām ASK interesēm ieinteresētās personas iesaistīti. Vai šajā gadījumā SB intensīvāka loma ir pamatota vai pat nepieciešama? Tas ir īpaši svarīgi pašreizējos apstākļos ar COVID-19, jo šai krīzei ir liela ietekme uz uzņēmuma nepārtrauktību, un tas ir mērķis, kas valdei un SB būtu jānodrošina. Šajā rakstā mēs izskaidrojam, kā tas darbojas krīzes laikā, piemēram, pašreizējā vainagu krīzē. Tas ietver krīzes laikus, kas skar visu sabiedrību, kā arī kritiskos laikus pašam uzņēmumam (piemēram, finanšu problēmas un pārņemšana).

Uzraudzības padomes likumā noteiktais pienākums

SB loma BV un NV ir noteikta DCC 2. panta 2 / 140. panta 250. punktā. Šis noteikums skan šādi: “Uzraudzības padomes loma ir uzraudzīt uzņēmuma un tā saistītā uzņēmuma valdes politika un vispārējās lietas. Tas palīdz valde ar padomu. Veicot savus pienākumus, uzraudzības direktori vada uzņēmuma un ar to saistītā uzņēmuma intereses. ” Izņemot uzraudzības direktoru vispārējo uzmanību (uzņēmuma un ar to saistītā uzņēmuma intereses), šajā rakstā nekas nav teikts par to, kad pastiprināta uzraudzība ir pamatota.

SB pastiprinātās lomas turpmāka precizēšana

Literatūrā un tiesu praksē ir izstrādātas situācijas, kurās jāveic uzraudzība. Uzraudzbas uzdevums galvenokrt attiecas uz: valdes darbbu, uzmuma stratiju, finanu situciju, riska politiku un atbilstība ar likumdošanu. Turklāt literatūrā ir sniegti daži īpaši apstākļi, kas var rasties krīzes laikā, kad šāda uzraudzība un padomi var tikt pastiprināti, piemēram:

  • Slikta finansiālā situācija
  • Atbilstība jaunajiem krīzes tiesību aktiem
  • Pārstrukturēšana
  • (Riska) stratēģijas maiņa
  • Prombūtne slimības gadījumā

Bet ko nozīmē šī pastiprinātā uzraudzība? Ir skaidrs, ka SB lomai ir jāpāriet tikai uz vadības politikas apstiprināšanu tikai pēc notikuma. Uzraudzība ir cieši saistīta ar padomu: kad SB pārrauga vadības ilgtermiņa stratēģiju un politikas plānu, drīz nākas sniegt padomu. Šajā ziņā progresīvāka loma ir rezervēta arī SB, jo padoms nav jāsniedz tikai tad, kad vadība to pieprasa. Īpaši krīzes laikā ir ārkārtīgi svarīgi sekot līdzi visam. Tas var ietvert pārbaudi, vai politika un stratēģija atbilst pašreizējai un nākotnes finanšu situācijai un tiesiskajiem noteikumiem, kritiski pārbaudot pārstrukturēšanas vēlamību un sniedzot nepieciešamos padomus. Visbeidzot, ir svarīgi arī izmantot savu morālo kompasu un jo īpaši redzēt cilvēciskos aspektus ārpus finanšu aspektiem un riskiem. Šeit liela nozīme ir uzņēmuma sociālajai politikai, jo krīze var ietekmēt ne tikai uzņēmumu, bet arī klientus, darbiniekus, konkurenci, piegādātājus un, iespējams, visu sabiedrību.

Pastiprinātas uzraudzības robežas

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir skaidrs, ka krīzes laikā var sagaidīt intensīvāku SB lomu. Tomēr kādas ir minimālās un maksimālās robežas? Galu galā ir svarīgi, lai SB uzņemtos pareizo atbildības līmeni, bet vai tam ir ierobežojums? Vai SB drīkst vadīt arī, piemēram, uzņēmumu, vai joprojām tiek stingri nošķirti pienākumi, kad par uzņēmuma vadību ir atbildīga tikai valde, kā tas izriet no Nīderlandes Civilkodeksa? Šajā sadaļā ir sniegti piemēri tam, kā lietas ir un kā nevajadzētu darīt, pamatojoties uz vairākām procedūrām Uzņēmumu palātā.

OGEM (ECLI: NL: HR: 1990: AC1234)

Lai sniegtu dažus piemērus tam, kā SB nevajadzētu darboties, vispirms minēsim dažus piemērus no labi zināmā OGEM gadījumā. Šī lieta attiecās uz bankrotējušu enerģētikas un celtniecības uzņēmumu, kur akcionāri izmeklēšanas procedūrā jautāja Uzņēmumu palātai, vai ir pamats apšaubīt uzņēmuma pareizu vadību. To apstiprināja Uzņēmumu palāta:

“Šajā sakarā Uzņēmumu palāta kā pierādītu faktu ir pieņēmusi uzraudzības padomi, neskatoties uz signāliem, kas to sasniedza dažādos veidos un kuriem tai bija jādod pamats lūgt papildu informāciju, šajā sakarā neizstrādāja nekādu iniciatīvu un neiejaucās. Šīs neizdarības dēļ, pēc Uzņēmumu palātas domām, lēmumu pieņemšanas process varēja notikt Ogem iekšienē, kā rezultātā gadā tika radīti ievērojami zaudējumi, kas galu galā sasniedza vismaz Fl. 200 miljoni, kas ir neuzmanīgs rīcības veids.

Ar šo atzinumu Uzņēmumu palāta pauda faktu, ka attiecībā uz būvniecības projektu izstrādi Ogem ietvaros, tika pieņemti daudzi lēmumi kurā Ogem uzraudzības padome nepildīja vai pienācīgi nepildīja savu uzraudzības lomu, savukārt šie lēmumi, ņemot vērā zaudējumus, kurus izraisīja šie būvniecības projekti, Ogem bija ļoti svarīgi. "

Laurus (ECLI: NL: GHAMS: 2003: AM1450)

Cits piemērs SB sliktai pārvaldībai krīzes laikā ir Laurus gadījumā. Šajā gadījumā lielveikalu ķēde bija iesaistīta reorganizācijas procesā (“Grenlandes operācija”), kurā saskaņā ar vienu formulu vajadzēja darboties aptuveni 800 veikaliem. Šī procesa finansēšana galvenokārt bija ārēja, taču bija paredzams, ka tas izdosies, pārdodot pamatdarbības, kas nav pamatdarbības. Tomēr tas neizdevās, kā plānots, un vienas pēc otras traģēdijas dēļ uzņēmums bija jāpārdod pēc virtuāla bankrota. Pēc Uzņēmumu palātas domām, SB vajadzēja būt aktīvākam, jo ​​tas bija vērienīgs un riskants projekts. Piemēram, viņi bija iecēluši galvenās valdes priekšsēdētāju bez mazumtirdzniecība pieredzei, biznesa plāna īstenošanai bija jāplāno kontroles momenti un jāpiemēro stingrāka uzraudzība, jo tas nebija tikai stabilas politikas turpinājums.

Eneco (ECLI: NL: GHAMS: 2018: 4108)

Iekš Eneco no otras puses, bija cita veida nepareiza vadīšana. Šeit publiskie akcionāri (kuri kopīgi bija izveidojuši “akcionāru komiteju”), gaidot privatizāciju, vēlējās pārdot savas akcijas. Bija nesaskaņas starp akcionāru komiteju un SB, kā arī starp akcionāru komiteju un vadību. SB bez konsultēšanās ar valdi nolēma būt starpniekam akcionāru komitejā, un pēc tam viņi panāca izlīgumu. Rezultātā uzņēmuma iekšienē radās vēl lielāka spriedze, šoreiz starp SB un valdi.

Šajā gadījumā Uzņēmumu palāta nolēma, ka SB darbība ir pārāk tālu no vadības pienākumiem. Tā kā Eneco akcionāru paktā tika noteikts, ka starp SB, Valdi un akcionāriem ir jāsadarbojas akciju pārdošanas jautājumos, SB nevajadzēja ļaut tik neatkarīgi izlemt par šo jautājumu.

Tāpēc šis gadījums parāda otru spektra pusi: pārmetums attiecas ne tikai uz pasivitāti, bet arī par pārāk aktīvas (vadības) lomas uzņemšanos. Kura aktīvā loma ir pieļaujama krīzes apstākļos? Tas tiek apspriests šādā gadījumā.

Telegraaf Media Groep (ECLI: NL: GHAMS: 2017: 930)

Šī lieta attiecas uz Telegraaf Media Groep NV (turpmāk tekstā - “TMG”), labi pazīstama mediju uzņēmuma, kas koncentrējas uz ziņām, sportu un izklaidi, iegādi. Uz pārņemšanu bija divi kandidāti: Talpa un VPE un Mediahuis konsorcijs. Pārņemšanas process bija diezgan lēns un nepietiekama informācija. Valde galvenokārt koncentrējās uz Talpa, kas bija pretrunā ar akcionāru vērtības palielināšanu, izveidojot līdzvērtīgus konkurences apstākļus. Akcionāri par to sūdzējās SB, kas šīs sūdzības nodeva valdei.

Galu galā valde un SB priekšsēdētājs izveidoja stratēģisko komiteju, lai veiktu turpmākas sarunas. Priekšsēdētājam bija izšķirošā balss un viņš nolēma sarunas ar konsorciju, jo maz ticams, ka Talpa kļūs par vairākuma akcionāru. Valde atteicās parakstīt apvienošanās protokolu, tāpēc SB viņu atlaida. Dēļa vietā protokolu paraksta SB.

Talpa nepiekrita pārņemšanas rezultātam un devās uz Uzņēmējdarbības palātu izmeklēt SB politiku. OR uzskata, ka SB rīcība bija pamatota. Īpaši svarīgi bija tas, ka konsorcijs, iespējams, paliks vairākuma akcionārs, un tāpēc izvēle bija saprotama. Uzņēmumu palāta atzina, ka SB ir zaudējusi pacietību pret vadību. Valdes atteikšanās parakstīt apvienošanās protokolu nebija uzņēmuma interesēs, jo TMG grupā radās spriedze. Tā kā SB turpināja labi sazināties ar vadību, tas nepārsniedza savu uzdevumu kalpot uzņēmuma interesēm.

Secinājumi

Pēc šīs pēdējās lietas apspriešanas var izdarīt secinājumu, ka krīzes laikā izšķirošu lomu var spēlēt ne tikai valde, bet arī SB. Lai gan attiecībā uz COVID-19 pandēmiju nav īpašas judikatūras, pamatojoties uz iepriekš minētajiem spriedumiem, var secināt, ka SB ir jāuzņemas vairāk nekā pārskatīšanas loma, tiklīdz apstākļi neietilpst šīs konvencijas darbības jomā. normālu uzņēmējdarbību (OGEM & Laurus). SB pat var uzņemties izšķirošu lomu, ja tiek apdraudētas uzņēmuma intereses, ja vien tas tiek darīts pēc iespējas vairāk sadarbībā ar valdi, kas izriet no salīdzinājuma starp Eneco un TMG.

Vai jums ir kādi jautājumi par padomes lomu krīzes laikā? Tad, lūdzu, sazinieties Law & More. Mūsu juristi ir augsti kvalificēti korporatīvo tiesību jomā un vienmēr ir gatavi jums palīdzēt.

Law & More