Izpratne par Nīderlandes klimata nolīgumu un tā mērķiem
Pēdējās nedēļās klimata nolīgums ir daudz apspriests temats. Tomēr daudziem cilvēkiem nav skaidrs, ko tieši šis nolīgums ietver klimata nolīgumā. Viss sākās ar Parīzes klimata nolīgumu. Šī ir vienošanās starp gandrīz visām pasaules valstīm, lai apturētu klimata pārmaiņas un ierobežotu globālo sasilšanu. Šis līgums stāsies spēkā 2020. gadā. Lai sasniegtu Parīzes klimata nolīguma mērķus, Nīderlandē ir jānoslēdz atsevišķi līgumi. Šie līgumi tiks ierakstīti Nīderlandes klimata nolīgumā.
Nīderlandes klimata nolīguma galvenais mērķis ir līdz 2030. gadam Nīderlandē emitēt gandrīz piecdesmit procentus mazāk siltumnīcefekta gāzu nekā mēs emitējām 1990. gadā. Īpaša uzmanība tiks pievērsta CO2 emisiju samazināšanai. Klimata līguma realizācijā ir iesaistītas dažādas puses. Tas attiecas, piemēram, uz valsts iestādēm, arodbiedrībām un vides organizācijām. Šīs partijas dalās dažādās nozaru tabulās, proti, elektroenerģija, urbanizētā vide, rūpniecība, lauksaimniecība un zemes izmantošana un mobilitāte.
Paris Klimata līgums
Lai sasniegtu mērķus, kas izriet no Parīzes klimata nolīguma, ir jāveic daži pasākumi. Ir skaidrs, ka šādi pasākumi nesīs izmaksas. Princips ir tāds, ka pārejai uz mazākām CO2 emisijām ir jāpaliek iespējamai un pieejamai ikvienam. Izdevumi jāsadala taisnīgi, lai saglabātu atbalstu veicamajiem pasākumiem. Katrai nozaru tabulai ir dots uzdevums ietaupīt vairākas tonnas CO2.
Galu galā tam vajadzētu novest pie valsts klimata vienošanās. Šobrīd ir izstrādāts pagaidu klimata nolīgums. Taču ne katra sarunās iesaistītā puse šobrīd vēlas parakstīt šo līgumu. Cita starpā vairākas vides organizācijas un holandiešu FNV nepiekrīt nolīgumiem, kas noteikti pagaidu nolīgumā par klimatu. Šī neapmierinātība galvenokārt attiecas uz priekšlikumiem no nozares nozaru tabulas.
Iepriekš minētās organizācijas uzskata, ka biznesa sektoram problēmas būtu jārisina nopietnāk, protams, tāpēc, ka rūpniecības sektors ir atbildīgs par lielu siltumnīcefekta gāzu emisiju daļu. Šobrīd ierindas pilsonis vairāk saskartos ar izmaksām un sekām nekā nozare. Tāpēc organizācijas, kas atsakās parakstīt, nepiekrīt ierosinātajiem pasākumiem. Ja provizoriskais līgums netiks mainīts, ne visas organizācijas parakstīs galīgo līgumu.
Turklāt vēl ir jāaprēķina provizoriskajā klimata nolīgumā ierosinātie pasākumi, un Nīderlandes Senātam un Nīderlandes Pārstāvju palātai vēl jāvienojas par ierosināto nolīgumu. Tāpēc ir skaidrs, ka ilgstošās sarunas par klimatu līgums vēl nav devuši apmierinošu rezultātu un ka vēl var paiet zināms laiks, līdz tiks panākta konkrēta vienošanās par klimatu.