Kā rīkoties nesankcionētas skaņas paraugu ņemšanas gadījumā? attēlu

Kā rīkoties nesankcionētas skaņas paraugu ņemšanas gadījumā?

Skaņu samplēšana jeb mūzikas samplēšana ir šobrīd plaši izmantota tehnika, ar kuras palīdzību skaņas fragmenti tiek kopēti elektroniski, lai tos, bieži vien modificētā veidā, izmantotu jaunā (mūzikas) darbā, parasti ar datora palīdzību. Taču uz skaņas fragmentiem var attiekties dažādas tiesības, kā rezultātā nesankcionēta iztveršana var būt pretlikumīga.

Samplingā tiek izmantoti esošie skaņas fragmenti. Šo skaņu fragmentu kompozīcija, dziesmu teksti, izpildījums un ierakstīšana var būt aizsargāta ar autortiesībām. Skaņdarbu un dziesmu tekstus var aizsargāt ar autortiesībām. Izpildījuma (ieraksts) var aizsargāt izpildītāja blakustiesības, bet fonogrammu (ierakstu) var aizsargāt ar fonogrammas producenta blakustiesībām. ES Autortiesību direktīvas (2/2001) 29. pants piešķir autoram, izpildītājam un fonogrammas producentam ekskluzīvas reproducēšanas tiesības, kas izriet no tiesībām atļaut vai aizliegt aizsargātā “objekta” reproducēšanu. Autors var būt komponists un/vai dziesmu tekstu autors, dziedātāji un/vai mūziķi parasti ir izpildītājmākslinieks (Blakustiesību likuma (NRA) 1. pants), un fonogrammas producents ir persona, kas veic pirmo ierakstu. , vai tas ir veicis un uzņemas finansiālo risku (VRI 1. panta d) apakšpunkts). Kad mākslinieks savā vadībā raksta, izpilda, ieraksta un izdod savas dziesmas, šīs dažādās partijas apvienojas vienā personā. Autortiesības un ar to saistītās tiesības tad ir vienas personas rokās.

Nīderlandē Autortiesību direktīva cita starpā ir ieviesta Autortiesību likumā (CA) un NRA. CA 1. pants aizsargā autora reproducēšanas tiesības. Autortiesību likumā tiek lietots termins “reproducēšana”, nevis “kopēšana”, taču praksē abi termini ir līdzīgi. Izpildītājmākslinieka un fonogrammas producenta reproducēšanas tiesības aizsargā attiecīgi NRA 2. un 6. pants. Tāpat kā Autortiesību direktīva, šie noteikumi nedefinē, kas ir (pilnīga vai daļēja) reproducēšana. Ilustrācijai: Autortiesību likuma 13. pants paredz to "jebkura pilnīga vai daļēja apstrāde vai imitācija mainītā formā” veido reprodukciju. Tātad reproducēšana ietver vairāk nekā vienu eksemplāru, taču nav skaidrs, kurš kritērijs būtu jāizmanto, lai novērtētu robežgadījumus. Šis skaidrības trūkums ilgu laiku ir ietekmējis skaņas paraugu ņemšanas praksi. Izlasē iekļautie mākslinieki nezināja, kad tiek pārkāptas viņu tiesības.

2019. gadā Eiropas Savienības Tiesa (EST) to daļēji noskaidroja Pelham spriedumu pēc Vācijas Bundesgerichtshof (BGH) uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem (EST 29. gada 2019. jūlijs, C-476/17, ECLI:EU:C:2019:624). EST cita starpā konstatēja, ka paraugs var būt fonogrammas reprodukcija neatkarīgi no parauga garuma (29. punkts). Tāpēc viens otrais paraugs var būt arī pārkāpums. Turklāt tika nolemts, ka "ja lietotājs, izmantojot savu vārda brīvību, pārraksta skaņas fragmentu no fonogrammas, lai to izmantotu jaunā darbā, izmainītā formā, kas nav atpazīstama ausij, šāda izmantošana nav uzskatāma par “reproducēšanu”. Direktīvas 2/2001 29. panta c) apakšpunkta nozīmē (31. punkts, rezolutīvā daļa zem 1). Tāpēc, ja paraugs ir rediģēts tā, ka sākotnēji pārņemtais skaņas fragments ausij vairs nav atpazīstams, par fonogrammas reproducēšanu nevar runāt. Tādā gadījumā nav nepieciešama attiecīgo tiesību subjektu atļauja skaņas iztveršanai. Pēc EST nosūtīšanas atpakaļ BGH pieņēma lēmumu 30. gada 2020. aprīlī Metall auf Metall IV, kurā tika norādīta auss, kurai paraugam jābūt neatpazīstamai: vidusmēra mūzikas klausītāja auss (BGH 30, I ZR 2020/115 (Metall auf Metall IV), punkts. 29). Lai gan EKT un BGH spriedumi attiecas uz fonogrammas producenta blakustiesībām, ir ticams, ka šajos spriedumos formulētie kritēriji attiecas arī uz pārkāpumu, veicot skaņu izpildītāja autortiesību un blakustiesību izlasi. Izpildītāja autortiesībām un blakustiesībām ir augstāks aizsardzības slieksnis, lai pārsūdzība par fonogrammas producenta blakustiesībām principā būtu veiksmīgāka iespējamā pārkāpuma gadījumā ar skaņas iztveršanu. Piemēram, lai aizsargātu autortiesības, skaņas fragmentam ir jābūt kvalificētam kā “pašu intelektuālam darījumam”. Fonogrammas producenta blakustiesību aizsardzībai šādas aizsardzības prasības nav.

Principā tātad tas ir reproducēšanas tiesību pārkāpums, ja kāds paraugi a skaņa parastam mūzikas klausītājam atpazīstamā veidā. Tomēr Autortiesību direktīvas 5. pantā ir ietverti vairāki ierobežojumi un izņēmumi autortiesību direktīvas 2. pantā noteiktajām reproducēšanas tiesībām, tostarp citātu izņēmums un izņēmums parodijai. Tas parasti neattiecas uz skaņu paraugu ņemšanu parastā komerciālā kontekstā, ņemot vērā stingrās juridiskās prasības.

Tāpēc kādam, kurš ir nonācis situācijā, kad viņa skaņas fragmenti tiek paraugi, jāuzdod sev šāds jautājums:

  • Vai personai, kura veic paraugus, ir attiecīgo tiesību īpašnieku atļauja to darīt?
  • Vai paraugs ir rediģēts tā, lai vidusmēra mūzikas klausītājs to nevarētu atpazīt?
  • Vai uz paraugu attiecas kāds no izņēmumiem vai ierobežojumiem?

Iespējamā pārkāpuma gadījumā var rīkoties šādos veidos:

  • Nosūtiet uzaicinājuma vēstuli, lai pārtrauktu pārkāpumu.
    • Loģisks pirmais solis, ja vēlaties, lai pārkāpums tiktu pārtraukts pēc iespējas ātrāk. It īpaši, ja jūs nemeklējat zaudējumu atlīdzību, bet vienkārši vēlaties, lai pārkāpums tiktu pārtraukts.
  • Veiciet sarunas ar iespējamo pārkāpēju, lai skaidrs paraugs.
    • Var gadīties, ka iespējamais pārkāpējs tīši vai vismaz divreiz nedomājot nav pārkāpis kāda tiesības. Tādā gadījumā iespējamo pārkāpēju var iesūdzēt tiesā un skaidri norādīt, ka pārkāpums ir noticis. No turienes var apspriest nosacījumus, lai tiesību īpašnieks piešķirtu atļauju ņemt paraugu. Piemēram, tiesību īpašnieks var pieprasīt attiecināšanu, atbilstošu atlīdzību vai honorārus. Šo paraugu ņemšanas atļaujas piešķiršanas un saņemšanas procesu sauc arī atstarpe. Parastā notikumu gaitā šis process notiek pirms pārkāpuma izdarīšanas.
  • Civilprasības ierosināšana tiesā pret iespējamo pārkāpēju.
    • Prasību tiesā var iesniegt, pamatojoties uz autortiesību vai blakustiesību pārkāpumu. Piemēram, var apgalvot, ka otra puse ir rīkojusies prettiesiski, pārkāpjot (Nīderlandes Civilkodeksa 3:302. pants), var prasīt zaudējumu atlīdzību (SA 27. pants, NRA 16. panta 1. punkts) un peļņu. var nodot (SA 27.a pants, NRA 16. panta 2. punkts).

Law & More ar prieku palīdzēs jums sagatavot pieprasījuma vēstuli, risināt sarunas ar iespējamo pārkāpēju un/vai uzsākt tiesvedību.

Law & More