Nīderlandes elektrotīkls ir pārslogots. Arvien vairāk vietās uzņēmumi vairs nevar vienkārši iegūt jaudīgāku pieslēgumu, un tīkla operatori meklē veidus, kā pēc iespējas viedāk izmantot esošo jaudu. Viens no šiem veidiem ir pārslodzes pārvaldība: tīkla operators maksā patērētājiem un ražotājiem maksu, ja noslogotās stundās tie īslaicīgi patērē vai saražo mazāk elektroenerģijas, nekā atļauj viņu līgums. Tas rada elektrotīklā brīvu vietu.
Jautājums, kas ir Tirdzniecības un rūpniecības apelācijas tribunāla nesen pieņemtā lēmuma centrā (College van Beroep voor het bedrijfsleven(2026. gada 2. jūnijs) ir jautājums par to, vai šo pienākumu var noteikt arī slēgtas sadales sistēmas īpašniekiem. Daudziem lieliem biznesa parkiem, rūpniecības kompleksiem un ostu un ķīmijas objektiem šis ir būtisks jautājums, jo tie bieži vien pārvalda savu iekšējo elektrotīklu.
Kas ir slēgta sadales sistēma?
Slēgta sadales sistēma jeb saīsināti SDS ir privāts elektrotīkls, piemēram, rūpniecības rajonā vai biznesa parkā. Šajā vietā esošie uzņēmumi nav tieši pieslēgti publiskajam tīklam, bet gan slēgtās sadales sistēmas operatora iekšējam tīklam. Šis nav parasts tīkla operators: slēgtai sadales sistēmai ir atbrīvojums saskaņā ar Enerģētikas likumu (Elektriciteitswet 1998), un Tīkla kodeksa (Netcode) noteikumi uz to attiecas tikai ierobežotā mērā. Pati SDS kopumā iegūst elektroenerģiju no publiskā tīkla un sadala to iekšēji.
Par ko bija šī lieta?
Kopīgie tīkla operatori ierosināja paplašināt pārslodzes pārvaldības pienākumu, iekļaujot arī CDS operatori. ACM (Nīderlandes Patērētāju un tirgu iestāde) pieņēma šo priekšlikumu un ar diviem lēmumiem grozīja Tīkla kodeksu. Sarežģītākais ir tas, ka slēgtas sadales sistēmas operatoram pašam gandrīz neko nav ko piedāvāt: tā tīkls sastāv no kabeļiem un transformatoriem, nevis no iekārtām, kas var elastīgi piegādāt vairāk vai mazāk elektroenerģijas. Šī elastība ir uzņēmumu ziņā, kas pieslēgti slēgtai sadales sistēmai. Tāpēc jaunie noteikumi paredz, ka slēgtas sadales sistēmas operatoram ir jāvienojas ar pieslēgtajām pusēm, lai tas tomēr varētu izpildīt savas saistības. Turklāt saistību neievērošana paredz finansiālas sankcijas: noteiktu summu par katru līgumā paredzētās transportēšanas jaudas megavatu par katru periodu, kurā saistības netiek izpildītas.
Nozares asociācija VEMW iesniedza lietu Tribunālā ar trim iebildumiem: noteikumi būtu pretrunā ar likumdošanas sistēmu, tie nebūtu īstenojami un apdraudētu tīkla drošību.
Ko lēma Tribunāls?
Visos trijos punktos Tribunāls nostājās ACM pusē.
Attiecībā uz likumdošanas sistēmu Tribunāls lēma, ka saistības attiecas tikai uz slēgtās sadales sistēmas operatoru kā publiskā tīkla patērētāju. Tās netiek nodotas uzņēmumiem, kas pieslēgti slēgtajai sadales sistēmai, un tāpēc arī šiem uzņēmumiem neko neuzliek. Tādējādi ACM neiejaucas slēgtās sadales sistēmas īpašajā, aizsargātajā stāvoklī. Tas, ka slēgtā sadales sistēma ir atkarīga no tai pieslēgtajām pusēm, to nemaina.
Runājot par izpildāmību, Tribunāls konstatēja, ka pienākums nav absolūts pienākums. Tīkla kodeksā ir ietverts izņēmums: ja slēgtas sadales sistēmas operators faktiski nespēj veikt iemaksu, tam par to rakstiski jāziņo tīkla operatoram, norādot pamatojumu. Ja piegāde patiešām ir neiespējama, arī finansiāls sods nav piemērojams. Tribunāls uzskata par saprātīgu un loģisku, ka slēgtas sadales sistēmas operatoram ir jāspēj paskaidrot, kāpēc tas nevar piegādāt, jo pretējā gadījumā tīkla operators nevar pārbaudīt, vai norādītais iemesls ir pareizs.
Runājot par tīkla drošību un uzticamību, Tribunāls norādīja uz katra tīkla operatora galveno uzdevumu – droši un uzticami pārvaldīt savu tīklu. Šis uzdevums joprojām ir ārkārtīgi svarīgs. Sadales sadales operatoram nav pienākuma sadarboties ar pārslodzes pārvaldības speciālistiem, ja tas apdraudētu tā tīkla drošību, ja vien tas to pamato rakstiski.
Secinājums: apelācija ir nepamatota, un grozītais Tīkla kodekss paliek spēkā.
Ko tas nozīmē praksē?
Uzņēmumiem ar slēgtu sadales sistēmu vēstījums ir tāds, ka tie nevar izvairīties no pārslodzes pārvaldības, taču šo pienākumu apņem drošības pasākumi. Ir prātīgi jau tagad plānot, kāda elastība ir pieejama objektā un kādas vienošanās ar pievienotajām pusēm ir nepieciešamas, lai to panāktu. Tikpat svarīgi ir pareizi dokumentēt situācijas, kurās dalība faktiski nav iespējama vai ietekmētu tīkla drošību: tieši rakstisks pamatojums ir galvenais, lai izvairītos no finansiāla soda.
Šis lēmums atbilst plašākai tendencei, kurā regulators arvien vairāk iesaista vairāk dalībnieku tīkla pārslodzes problēmu risināšanā. Ikvienam, kurš pārvalda savu tīklu, būtu ieteicams laikus novērtēt, ko tas konkrēti nozīmē viņu organizācijai.
Vai jums ir jautājumi par šī lēmuma sekām jūsu situācijā vai par vienošanos, kas jums jāveic ar jūsu saistītajām pusēm? Mūsu enerģētikas tiesību juristi labprāt domās līdzi.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kas ir slēgta sadales sistēma (CDS)?
SDS ir privāts elektrotīkls, piemēram, rūpniecības zonā, ostā vai ķīmiskajā objektā vai biznesa parkā. Uzņēmumi šajā objektā nav tieši pieslēgti publiskajam tīklam, bet gan slēgtās sadales sistēmas operatora iekšējam tīklam. SDS ir atbrīvota no Enerģētikas likuma, kas nozīmē, ka Tīkla kodeksa noteikumi uz to attiecas tikai ierobežotā mērā.
Kas ir sastrēgumu pārvaldība?
Pārslodzes pārvaldība ir veids, kā labāk izmantot ierobežoto pārvades jaudu pilnā elektrotīklā. Tīkla operators maksā patērētājiem un ražotājiem maksu, ja noslogotās stundās tie īslaicīgi patērē vai saražo mazāk elektroenerģijas, nekā atļauj viņu līgums. Tas rada vietu tīklā, to fiziski nepaplašinot.
Vai manai CDS ir jāpiedalās sastrēgumu pārvaldībā?
Jā. Saskaņā ar grozīto Tīkla kodeksu, ko Tribunāls atbalstīja, CDS operatoram var tikt pieprasīts piedalīties pārslodzes risināšanā. Tā kā CDS nav savas elastības, šis pienākums nozīmē, ka operatoram ir jāvienojas ar uzņēmumiem, kas ir pieslēgti tā tīklam.
Ko darīt, ja mana CDS patiešām nevar nodrošināt nekādu elastību?
Šis pienākums nav absolūts. Ja CDS operators faktiski nespēj veikt iemaksu, tam par to rakstiski un ar pamatojumu jāziņo tīkla operatoram. Ja piegāde patiešām nav iespējama, finansiāls sods nav piemērojams. Šeit izšķiroša nozīme ir pamatojumam: bez paskaidrojuma tīkla operators nevar novērtēt, vai iemesls ir pamatots.
Kādas finansiālas sankcijas tiek piemērotas neatbilstības gadījumā?
Tīkla kodekss paredz divas summas atkarībā no pienākuma veida: 1.25 eiro par MW nolīgtās transportēšanas jaudas par katru nelīdzsvarotības norēķinu periodu, kurā saistības netiek izpildītas, un 120 eiro par MW dienā jaudas ierobežojuma gadījumā. Šīs soda naudas nav jāmaksā nepārvaramas varas gadījumā vai ja ir pierādīts, ka ieguldījums faktiski nav iespējams.
Vai šis pienākums attiecas arī uz uzņēmumiem, kas ir pieslēgti manai CDS?
Nē. Tribunāls nepārprotami lēma, ka saistības attiecas tikai uz CDS operatoru kā publiskā tīkla patērētāju. Tās neko tieši neuzliek pusēm, kas pieslēgtas CDS. Tomēr praksē CDS operatoram būs jāvienojas ar tiem, lai izpildītu savas saistības.
Vai es varu atteikties, ja ir apdraudēta mana tīkla drošība?
Katra tīkla operatora pamatuzdevums joprojām ir droši un uzticami pārvaldīt savu tīklu. Sastrēgumu sadales sistēmu operatoram nav pienākuma sadarboties ar pārslodzes pārvaldības speciālistiem, ja tas apdraudētu tā tīkla drošību un uzticamību, ja vien tas to pamato rakstiski.
Kas man tagad jādara kā CDS operatoram?
Ir ieteicams plānot, kāda elastība ir pieejama objektā un kādas vienošanās ar saistītajām pusēm ir nepieciešamas, lai to panāktu. Turklāt rūpīgi rakstiski dokumentējiet visas situācijas, kurās dalība faktiski nav iespējama vai ietekmē drošību. Tieši šis pamatojums nosaka, vai varat izvairīties no finansiāla soda.
