Kad vecāki šķiras vai dzīvo atsevišķi, jautājums par tikšanās kārtību bieži vien ir viena no emocionāli saspringtākajām tēmām. Vecākiem ir savas vēlmes un idejas, bet kāda ir paša bērna loma? No kāda vecuma bērna viedoklim ir nozīme? Un vai bērns var atteikties no tikšanās vai pat to uzspiest?

Šajā emuāra ierakstā mēs paskaidrojam, kad un kā bērna vēlmes ir juridiski nozīmīgas apmeklējuma tiesību noteikšanā Nīderlandē.

Tiesiskais regulējums: bērna intereses ir vissvarīgākās

Nīderlandes Civilkodeksa (BW) 1:253.a pantā ir noteikts, ka, nosakot saskarsmes kārtību, tiesai ir jārīkojas bērna interesēs. Tas nozīmē, ka tiesa automātiski neievēro vecāku vēlmes, bet gan ņem vērā to, kas ir vislabākais bērnam.

holandiešu likums piešķir bērnam nepārprotamas tiesības sazināties ar abiem vecākiem un citām personām, ar kurām viņam ir ciešas personiskas saites. Tiesa pēc pieprasījuma nosaka tikšanās kārtību, vienmēr ņemot vērā bērna intereses.

Bērna intereses ietver vairākus faktorus:

• Bērna saikne ar abiem vecākiem;
• Bērna vēlmes, ņemot vērā viņa vecumu un brieduma līmeni;
• Dzīves apstākļu maiņas sekas bērnam;
• Vecāku spēja rūpēties par bērnu un viņu audzināt.

Tādējādi bērna vēlmes ir nepārprotami daļa no novērtējuma, taču tas nav vienīgais kritērijs. Augstākā tiesa uzsver, ka bērna intereses vienmēr ir noteicošās un ka tikšanās tiesības var atteikt tikai tad, ja pastāv nopietns kaitējums bērna attīstībai vai ir apdraudētas svarīgas intereses (ECLI:NL:HR:2014:91; ECLI:NL:HR:2007:BA6246).

No kāda vecuma bērna viedoklim ir nozīme?

Principā tiesa vai Bērnu aizsardzības padome var uzklausīt jebkura vecuma bērnus. likums nenosaka absolūtu minimālo vecumu. Tomēr bērna viedokļa nozīme ir atkarīga no viņa vecuma un brieduma līmeņa.

Mazi bērni (0–6 gadi)

Ļoti mazu bērnu gadījumā tiesa parasti pieņem, ka viņi vēl nav spējīgi izveidot pārdomātu viedokli par tikšanās tiesībām. Tāpēc viņu vēlmes reti ir izšķirošas. Tomēr tiesa var ņemt vērā bērna saikni ar abiem vecākiem un to, kā bērns reaģē uz tikšanās tiesībām.

Bērni vecumā no 6-12 gadiem

Aptuveni no 6 gadu vecuma bērni bieži var paust savas jūtas un vēlmes. Tiesa ņems vērā šo viedokli, bet ne vienmēr kā izšķirošu.

Saskaņā ar BW 1:377g pantu tiesa var uzklausīt nepilngadīgo, kas jaunāks par divpadsmit gadiem, ja tiek uzskatīts, ka viņš/viņa ir spējīgs/-a pamatoti izvērtēt savas intereses. Tiesa nosaka, kā bērns tiek uzklausīts, piemēram, bērna intervijā vai ar eksperta starpniecību.

Tiesa kritiski izvērtēs, vai bērns runā pats par sevi vai arī viņa viedokli ir spēcīgi ietekmējis vecāks, ar kuru viņš dzīvo. Šajā vecumā bieži rodas lojalitātes konflikti.

Bērni no 12 gadu vecuma

No 12 gadu vecuma bērnam ir likumā noteiktas tiesības tikt uzklausītam tiesvedībā, kas viņu skar (Civilprocesa kodeksa 809. pants un BW 1:251a. pants). Tas nozīmē, ka tiesai ir pienākums dot bērnam iespēju paust savu viedokli, ja vien tas nav bērna interesēs.

BW 1:377a pantā ir noteikts, ka tiesa var liegt tiesības uz tikšanos, ja bērns, kas ir divpadsmit gadus vecs vai vecāks, tiesas sēdes laikā ir paudis nopietnus iebildumus pret tikšanos.

Praksē arvien lielāku svaru iegūst bērna, kurš ir 12 gadus vecs vai vecāks, viedoklis. Tiesneši nevēlas noteikt tikšanās kārtību, kas pilnībā ir pretrunā ar vecāka pusaudža nepārprotamo vēlmi.

Tomēr tas nenozīmē, ka bērna vēlme vienmēr ir noteicošā. Pat pusaudžu gadījumā tiesa pārbaudīs, vai pastāv ietekme, lojalitātes konflikti vai īslaicīgas emocijas.

Kā bērns tiek uzklausīts?

Tiesa var noteikt bērna viedokli dažādos veidos:

Bērna intervija ar tiesnesi

Tiesnesis var nolemt uzklausīt bērnu intervijas laikā. Tas bieži notiek neformālā gaisotnē, bez vecāku klātbūtnes. Saruna ir vērsta uz bērna jūtu un vēlmju izpēti, nevis uz pratināšanu.

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 799.a pantu lūgumrakstā jānorāda, vai un kā lūgums tika apspriests ar nepilngadīgo, un kāda bija viņa atbilde.

Bērnu aizsardzības padome

Tiesa var lūgt Bērnu aizsardzības padomei (RvdK) veikt izmeklēšanu. RvdK runā ar bērnu, vecākiem un bieži vien arī citām pusēm, piemēram, skolu, ģimenes ārstu vai ģimeni.

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 810. pantu Bērnu aizsardzības padomei ir neatkarīga padomdevēja loma. Tiesa savā izvērtējumā ņem vērā šo ieteikumu, bet tas nav tai saistošs. Tiesa joprojām ir neatkarīgi atbildīga par galīgo lēmumu.

Ja tiesa novirzās no Padomes ieteikuma, tai ir pastiprināts pienākums sniegt pamatojumu. Tiesai ir skaidri un konkrēti jānorāda, kāpēc tā neievēro ieteikumu.

Eksperta pārbaude

Sarežģītās lietās tiesa var iecelt ekspertu (piemēram, psihologu vai pedagogu), lai izmeklētu bērnu. Tas jo īpaši notiek, ja pastāv šaubas par to, vai bērns ir ticis ietekmēts, vai ja ir iesaistītas nopietnas problēmas.

Vecāks var pieprasīt arī papildu ekspertīzi, ja Bērnu aizsardzības padomes ieteikums ir neskaidrs vai nepietiekami pamatots. Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 810.a pantu tiesai ir jāļauj vecākam iesniegt eksperta, kuru nav iecēlusi tiesa, ziņojumu.

Īpašais aizbildnis

Dažos gadījumos tiesa ieceļ īpašu aizbildni. Tā ir neatkarīga persona (bieži vien advokāts vai pedagogs), kas pārstāv bērna intereses tiesvedībā.

Īpašais aizbildnis tiek iecelts saskaņā ar BW 1:250. pantu, ja pastāv interešu konflikts starp (vienu no) vecākiem un nepilngadīgo. Aizbildnis pārstāv bērnu tiesā un ārpus tās, un viņa uzdevums ir izpētīt bērna patiesās vēlmes, vajadzības un intereses un ziņot tiesai.

Tiesa var nepārprotami lūgt aizbildnim izmeklēt, vai bērna vēlme patiesībā izriet no paša bērna vai, iespējams, ir ietekmes rezultāts (ECLI:NL:RBZWB:2025:9312; ECLI:NL:RBGEL:2025:10080).

Vai bērns var atteikties no tikšanās?

Principā bērns nevar vienkārši atteikties no tikšanās. Likums pieņem, ka saskarsme ar abiem vecākiem ir bērna interesēs, ja vien tas nav pretrunā ar bērna svarīgākajām interesēm (BW 1:377a. panta 3. punkts).

Kas ir svarīgas intereses? Apsveriet:

• Bērnu ļaunprātīga izmantošana vai vardarbība ģimenē;
• Ciemojošā vecāka nopietna nolaidība;
• Ciemos esošā vecāka vardarbība;
• Situācija, kad tikšanās nopietni psiholoģiski kaitē bērnam.

Bērns, kurš atkārtoti un būtiski norāda, ka saskarsme ar vecāku ir kaitīga, nevar tikt ignorēts. Šādos gadījumos tiesa bieži vien norīko ekspertu izmeklēšanu.

Ja šī izmeklēšana parāda, ka bērna atteikums ir patiess un nav ietekmēšanas rezultāts, tiesa var pieņemt lēmumu ierobežot vai pat pārtraukt tikšanās tiesības. Tomēr praksē tas notiek reti.

Vecāku ietekme: kā tā tiek noteikta?

Tiesu prakse liecina, ka vecāku ietekme parasti tiek noteikta, veicot uzvedības eksperta pārbaudi, Padomes izmeklēšanu vai ieceļot īpašu aizbildni. Tiesa meklē tādas pazīmes kā:

• Lojalitātes konflikti;
• Pēkšņa vai ārkārtēja nepatika pret vecākiem bez skaidra iemesla;
• Neatbilstības bērna kontā;
• Abu vecāku uzvedība (ECLI:NL:GHARL:2025:7041; ECLI:NL:RBZWB:2025:5492).

Vecāks var parādīt savu ietekmi šādos veidos:

• Ekspertīzes veikšana (piemēram, ar Bērnu aizsardzības padomes vai psihologa starpniecību);
• Iesniedzot īpašā aizbildņa ziņojumus vai paziņojumus;
• Bērna uzvedības izmaiņu, neatbilstību vai lojalitātes problēmu dokumentēšana;
• Pierādot, ka bērna negatīvās jūtas pret otru vecāku nav izskaidrojamas ar viņa paša pieredzi, bet ir saistītas ar konfliktu starp vecākiem.

Augstākā tiesa uzsver, ka ar aizgādības tiesību saņēmēja iebildumiem nepietiek; ir jāpierāda, ka bērns faktiski ir iesprostots starpniekiem vai cieš nopietnu kaitējumu apmeklējuma tiesību dēļ (ECLI:NL:HR:2014:91).

Vai bērns pats var panākt tikšanās tiesību ievērošanu?

Jā, no 12 gadu vecuma bērns var patstāvīgi iesniegt tiesā lūgumu noteikt vai grozīt saskarsmes kārtību (BW 1:377a. pants saistībā ar Civilprocesa kodeksa 798. pantu). Tiesa var arī pieņemt lēmumu ex officio saskaņā ar BW 1:377g. pantu, ja to pieprasa nepilngadīgais, kas ir divpadsmit gadus vecs vai vecāks.

Tas nozīmē, ka bērns, kas dzīvo pie viena vecāka un vēlas vairāk kontaktēties ar otru vecāku, var pats vērsties tiesā. Praksē tas notiek reti, jo bērni bieži vien nezina par šo iespēju un šāda soļa speršana var būt psiholoģiski apgrūtinoša.

Piemērs ir bērns, kas dzīvo kopā ar māti un vēlas vairāk kontaktēties ar savu tēvu. Ja māte to atsakās vai kavē, bērns pats var uzsākt tiesvedību. Pēc tam tiesa izpētīs, kas ir bērna interesēs, un var noteikt tikšanās kārtību, pat pretēji aizgādības tiesību pārņēmēja vēlmēm.

Piekļuve Bērnu aizsardzības padomes ziņojumam

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 811. pantu vecākiem, aizbildņiem, aprūpētājiem un bērniem no divpadsmit gadu vecuma ir tiesības iepazīties ar Bērnu aizsardzības padomes sniegto pilnīgu konsultāciju un saņemt tās kopiju.

Tiesa var ierobežot šīs tiesības, ja intereses ievērot privātumu vai novērst nesamērīgu kaitējumu trešajām personām ir svarīgākas. Praksē tiesa var izņemt no ziņojuma sensitīvu informāciju (piemēram, bērna atrašanās vietu), pirms to sniedz vecākam.

Padomes ieteikumu var apstrīdēt tiesvedības gaitā: vecāki var iesniegt pamatotus iebildumus pret ziņojuma saturu un pieprasīt tiesai papildu izmeklēšanu vai pretekspertizi. Lēmumu par piekļuves atteikumu var pārsūdzēt tikai kasācijas kārtībā likuma interesēs.

Ko darīt, ja bērns pretojas tikšanās reizei?

Dažreiz bērns aktīvi pretojas apciemojumam. Tas var būt gan "nevajadzētu" gan pilnīga atteikšanās, gan emocionāli uzliesmojumi, kad ciemos ieradies vecāks viņu paņem pie rokas.

Šādās situācijās ir svarīgi noskaidrot, no kurienes rodas pretestība:

• Vai bērnu ir ietekmējis aizbildnības vecāks?
• Vai pastāv lojalitātes konflikts?
• Vai bērnam ir patiess, pamatots iemesls, kāpēc viņš nevēlas tikšanos?
• Vai pastāv nopietnas problēmas (ļaunprātīga izturēšanās, nolaidība)?

Ja pretestība izrādās patiesa un izriet no patiesām bailēm vai negatīvas pieredzes, tiesa var pieņemt lēmumu pielāgot apmeklējumu kārtību. Tas var nozīmēt īslaicīgu uzraudzītu apmeklējumu, samazinātu biežumu vai īslaicīgu apmeklējumu pārtraukšanu.

No otras puses, ja šķiet, ka bērns tiek ietekmēts, tiesa var veikt stingrākus pasākumus. Ārkārtējos gadījumos tas var pat novest pie galvenās dzīvesvietas maiņas: bērns tad dzīvotu kopā ar otru vecāku.

Praktiski padomi vecākiem

Kā vecāks jūs vislabāk varat rīkoties šādi:

• Ieklausieties savā bērnā, bet neapgrūtiniet viņu ar izvēles grūtībām. Nesakiet: "Tu pats vari izvēlēties, ar ko vēlies dzīvot" vai "Vai tu tiešām vēlies doties pie tēta/mammas?"
• Nerunājiet negatīvi par otru vecāku bērna klātbūtnē. Tas palielina lojalitātes konfliktus.
• Veiciniet tikšanās tiesības, pat ja jums ir konflikti ar otru vecāku. Tikšanās ir saistītas ar saikni starp bērnu un otru vecāku, nevis ar jūsu attiecībām ar šo vecāku.
• Ja jūsu bērns norāda, ka nejūtas ērti kopā ar otru vecāku, uztveriet to nopietni, bet nekavējoties nesāciet strīdu. Vispirms mēģiniet pārrunāt to ar otru vecāku.
• Ja nepieciešams, meklējiet profesionālu palīdzību, piemēram, mediatoru, jaunatnes darbinieku vai ģimenes terapeitu.
• Ja jūsu bērns ir 12 gadus vecs vai vecāks un nepārprotami norāda, ka vēlas tikt uzklausīts, respektējiet to. Bērnam ir likumā noteiktas tiesības paust savu viedokli.

Secinājumi

Bērna vēlmēm ir svarīga loma tikšanās kārtības noteikšanā, taču tās nav vienīgais kritērijs. Tiesa vispārējā izvērtējumā izvērtē bērna vēlmes, ņemot vērā arī bērna vecumu, briedumu un iespējamo ietekmi.

Bērniem no 12 gadu vecuma ir likumā noteiktas tiesības tikt uzklausītiem, un viņi pat var patstāvīgi uzsākt tiesvedību. Tomēr tiesa vienmēr pārbauda, ​​vai bērna vēlme atbilst bērna ilgtermiņa interesēm.

Judikatūrā bērna vēlme tiek rūpīgi izvērtēta, taču tā automātiski nav izšķiroša. Svarīgu lomu spēlē tādi faktori kā vecums, lojalitātes konflikti, vecāku ietekme un bērna emocionālais stāvoklis.

Vecākiem ir svarīgi uztvert bērna viedokli nopietni, vienlaikus apzinoties, ka bērnam nav jāuzņemas pilna atbildība par tik nozīmīgu lēmumu. Šaubu vai domstarpību gadījumā ir ieteicams meklēt profesionālu palīdzību.

Bieži uzdotie jautājumi (Bieži uzdotie jautājumi)

No kāda vecuma tiesai ir jāuzklausa bērns?

Bērniem no 12 gadu vecuma ir likumā noteiktas tiesības tikt uzklausītiem (Civilprocesa kodeksa 809. pants). Attiecībā uz bērniem, kas jaunāki par 12 gadiem, tiesai ir diskrecionāra vara: tā var nolemt uzklausīt bērnu, ja tiek uzskatīts, ka bērns ir spējīgs pamatoti izvērtēt savas intereses (BW 1:377g. pants).

Vai vecāks var iebilst pret bērna, kas jaunāks par 12 gadiem, uzklausīšanu?

Jā, vecāks var iebilst, ja uzklausīšana nav bērna interesēs, piemēram, lojalitātes konflikta gadījumā vai ja bērns ir iesprostots starp vecākiem. Tiesa izvērtēs iebildumu, ņemot vērā bērna intereses, bet tai nav pienākuma noraidīt iebildumu, norādot pamatojumu, ja vien nepastāv īpaši apstākļi.

Vai tiesai ir jāievēro Bērnu aizsardzības padomes ieteikumi?

Nē, tiesai nav saistošs Padomes ieteikums. Padomei ir neatkarīga padomdevēja loma, un tā tiek uzskatīta par ekspertu, taču tiesa joprojām ir neatkarīgi atbildīga par lēmumu. Ja tiesa novirzās no ieteikuma, tai ir jāsniedz pamatots pamatojums.

Vai es kā vecāks varu piesaistīt savu ekspertu?

Jā, saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 810.a pantu tiesai ir jāļauj vecākam iesniegt eksperta, kuru nav iecēlusi tiesa, ziņojumu, ja šis ziņojums var veicināt lēmuma pieņemšanu un bērna intereses to neaizliedz. Jūs varat arī pieprasīt papildu ekspertīzi, ja Padomes ieteikums ir neskaidrs vai nepietiekams.

Kas ir īpašais aizbildnis un kad viņš tiek iecelts?

Īpašais aizbildnis ir neatkarīga persona, kas pārstāv bērna intereses procesā. Tiesa var iecelt tādu saskaņā ar BW 1:250. pantu, ja pastāv interešu konflikts starp (vienu no) vecākiem un bērnu. Aizbildnis izpēta bērna patiesās vēlmes un ziņo tiesai.

Vai mans 12 gadus vecais bērns var pats vērsties tiesā?

Jā, bērns, kas ir 12 gadus vecs vai vecāks, var patstāvīgi iesniegt tiesā lūgumu noteikt vai grozīt saskarsmes kārtību (BW 1:377a. pants saistībā ar Civilprocesa kodeksa 798. pantu). Praksē tas notiek reti, jo bērni bieži vien nezina par šo iespēju.

Vai man kā vecākam ir tiesības iepazīties ar Padomes ziņojumu?

Jā, saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 811. pantu vecākiem principā ir tiesības pilnībā iepazīties ar Padomes ziņojumu. Tiesa šīs tiesības var ierobežot tikai tad, ja privātuma intereses vai nesamērīga kaitējuma novēršana ir svarīgākas. Piekļuves atteikumu var pārsūdzēt tikai kasācijas kārtībā.

Ko darīt, ja domāju, ka otrs vecāks ir ietekmējis manu bērnu?

Jūs varat lūgt tiesu veikt ekspertīzi. Dokumentēt bērna uzvedības izmaiņas un neatbilstības. Tiesa var piesaistīt psihologu vai Bērnu aizsardzības padomi, lai izmeklētu, vai pastāv ietekme. Var iecelt arī īpašu aizbildni.

Vai tiesa var noteikt tikšanās tiesības, ja mans bērns kategoriski atsakās?

Tas ir atkarīgs no bērna vecuma un atteikuma iemesla. Vecākiem pusaudžiem (no 16 gadu vecuma), kuri kategoriski atsakās, tiesneši nevēlas noteikt tikšanās tiesības. Jaunākiem bērniem tiesa pārbaudīs, vai atteikums ir patiess vai ietekmes rezultāts. Tikšanās tiesības var atteikt tikai svarīgu interešu gadījumā (BW 1:377a. panta 3. punkts).

Kādi tiesiskās aizsardzības līdzekļi man ir, ja nepiekrītu lēmumam?

Jūs varat iesniegt apelāciju par lēmumu par apmeklējuma tiesībām Apelācijas tiesā (Civilprocesa kodeksa 806. pants). Ja nepiekrītat Apelācijas tiesas argumentācijai, ir pieejama kasācijas sūdzība Augstākajā tiesā (Civilprocesa kodeksa 398. pants). Piezīme: pret atteikumu piekļūt Padomes ziņojumam nav pieejams neviens parasts tiesiskās aizsardzības līdzeklis, tikai kasācijas sūdzība likuma interesēs.