1. Ievads
Eiropas Parlaments 20. gada 2015. maijā pieņēma Ceturto nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu. Pamatojoties uz šo direktīvu, katrai dalībvalstij ir pienākums izveidot UBO reģistru. Visi uzņēmuma UBO ir jāiekļauj reģistrā. Tā kā UBO kvalificēs katru fizisko personu, kurai tieši vai netieši pieder vairāk nekā 25% no uzņēmuma (akcijas) līdzdalības, ja tā nav sabiedrība, kas kotēta biržā. Ja neizdodas izveidot UBO, pēdējais risinājums varētu būt UBO uzskatīt fizisku personu no uzņēmuma augstāka vadības personāla. Nīderlandē UBO reģistrs jāiekļauj līdz 26. gada 2017. jūnijam. Gaidāms, ka reģistrs radīs daudzas sekas Nīderlandes un Eiropas uzņēmējdarbības klimatā. Kad nevēlaties būt nepatīkami pārsteigts, būtisks būs skaidrs attēls par gaidāmajām izmaiņām. Tāpēc šajā rakstā mēģinās noskaidrot UBO reģistra jēdzienu, analizējot tā īpašības un nozīmi.
2. Eiropas koncepcija
Ceturtā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīva ir Eiropas ražošanas rezultāts. Šīs direktīvas ieviešanas ideja ir tāda, ka Eiropa vēlas neļaut naudas atmazgātājiem un teroristu finansētājiem izmantot pašreizējo kapitāla brīvu apriti un finanšu pakalpojumu sniegšanas brīvību noziedzīgiem mērķiem. Saskaņā ar to ir vēlme noskaidrot visu UBO identitāti, kas ir personas ar ievērojamu autoritāti. UBO reģistrs ir tikai daļa no izmaiņām, kas ieviestas Ceturtajā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvā, lai sasniegtu tās mērķi.
Kā minēts, direktīva jāīsteno līdz 26. gada 2017. jūnijam. UBO reģistra tēmā direktīva nosaka skaidru sistēmu. Direktīva uzliek dalībvalstīm pienākumu tiesību aktu darbības jomā iekļaut pēc iespējas vairāk juridisko personu. Saskaņā ar direktīvu UBO datiem jebkurā gadījumā jābūt piekļuvei trīs veidu iestādēm: kompetentajām iestādēm (ieskaitot uzraudzības iestādes) un visām finanšu izlūkošanas vienībām, atbildīgajām institūcijām (ieskaitot finanšu iestādes, kredītiestādes, auditorus, notārus, brokerus) un azartspēļu pakalpojumu sniedzēji) un visas personas vai organizācijas, kas var pierādīt likumīgas intereses. Dalībvalstis tomēr var brīvi izvēlēties pilnīgi publisku reģistru. Termins “kompetentās iestādes” direktīvā nav sīkāk izskaidrots. Šī iemesla dēļ Eiropas Komisija lūdza paskaidrojumus savā 5. gada 2016. jūlija ierosinātajā direktīvas grozījumā.
Minimālais informācijas daudzums, kas jāiekļauj reģistrā, ir šāds: pilns vārds, dzimšanas mēnesis, dzimšanas gads, tautība, dzīvesvietas valsts un UBO turēto ekonomisko interešu raksturs un apmērs. Turklāt termina “UBO” definīcija ir ļoti plaša. Šis termins neietver tikai tiešu kontroli (pamatojoties uz īpašumtiesībām) 25% vai vairāk, bet arī iespējamu netiešu kontroli vairāk nekā 25% apmērā. Netieša kontrole nozīmē kontroli citādā veidā, nevis ar īpašumtiesību palīdzību. Šīs kontroles pamatā var būt akcionāru līguma kontroles kritēriji, spēja tālejoši ietekmēt sabiedrību vai spēja, piemēram, iecelt direktorus.
3. Reģistrs Nīderlandē
Nīderlandes tiesību aktu par UBO reģistru ieviešanas pamatnostādnes ir lielā mērā izklāstītas 10. gada 2016. februāra vēstulē ministram Dijsselbloem. Attiecībā uz vienībām, uz kurām attiecas reģistrācijas prasība, vēstulē norādīts, ka gandrīz neviens no esošajiem holandiešu valodas veidiem vienības paliks neskartas, izņemot individuālos uzņēmumus un visas publiskās struktūras. Arī biržā kotētie uzņēmumi nav iekļauti. Atšķirībā no trim personu un iestāžu kategorijām, kurām ir tiesības pārbaudīt reģistrā esošo informāciju, kā izvēlēts Eiropas līmenī, Nīderlande izvēlas publisku reģistru. Tas ir tāpēc, ka ierobežots reģistrs rada neizdevīgus apstākļus izmaksu, iespējamības un pārbaudāmības ziņā. Tā kā reģistrs būs publisks, tiks iebūvēti četri privātuma aizsardzības pasākumi:
3.1. Ikviens informācijas lietotājs tiks reģistrēts.
3.2. Piekļuve informācijai netiek piešķirta bez maksas.
3.3. Lietotājiem, kas nav īpaši ieceltas iestādes (iestādes, kurās cita starpā ietilpst Nīderlandes banka, Finanšu tirgu pārvalde un Finanšu uzraudzības birojs) un Nīderlandes finanšu izlūkošanas vienībai, būs pieejams tikai ierobežots datu kopums.
3.4. Nolaupīšanas, izspiešanas, vardarbības vai iebiedēšanas riska gadījumā tiks veikts riska novērtējums katrā atsevišķā gadījumā, kurā tiks pārbaudīts, vai piekļuvi noteiktiem datiem vajadzības gadījumā var izslēgt.
Lietotāji, kas nav īpaši izraudzītas iestādes un AFM, var piekļūt tikai šādai informācijai: vārds, dzimšanas mēnesis, valstspiederība, dzīvesvietas valsts un faktiskā īpašnieka ekonomisko interešu veids un apmērs. Šis minimums nozīmē, ka ne visas iestādes, kurām jāveic obligāti UBO pētījumi, visu nepieciešamo informāciju var iegūt no reģistra. Viņiem pašiem būs jāapkopo šī informācija un šī informācija jāsaglabā savā pārvaldē.
Ņemot vērā to, ka izraudzītajām iestādēm un FIU ir noteikta izmeklēšanas un uzraudzības loma, tām būs pieeja papildu datiem: (1) dzimšanas diena, vieta un valsts, (2) adrese, (3) pilsoņa dienesta numurs un / vai ārvalsts nodokļu identifikācijas numurs (TIN), (4) tā dokumenta veids, numurs, izdošanas datums un vieta, ar kuru tika pārbaudīta identitāte, vai šī dokumenta kopija un (5) dokumentācija, kas pamato, kāpēc personai ir statuss un atbilstošās (ekonomiskās) intereses lielums.
Paredzams, ka reģistru pārvaldīs Tirdzniecības palāta. Dati reģistrā nonāks, kad informāciju iesniegs paši uzņēmumi un juridiskas personas. UBO nedrīkst atteikt dalību šīs informācijas iesniegšanā. Turklāt atbildīgajām iestādēm savā ziņā būs arī izpildes funkcija: tām ir pienākums paziņot reģistram visu viņu rīcībā esošo informāciju, kas atšķiras no reģistra. Iestādēm, kurām uzticēti pienākumi cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, teroristu finansēšanu un citiem finanšu un ekonomisko noziegumu veidiem, atkarībā no viņu uzdevuma lieluma būs tiesības vai būs pienākums iesniegt datus, kas atšķiras no reģistra. Pagaidām nav skaidrs, kurš oficiāli atbildēs par izpildes uzdevumu attiecībā uz (pareizu) UBO datu iesniegšanu un kurš (iespējams) būs tiesīgs uzlikt soda naudas.
4. Sistēma bez trūkumiem?
Neskatoties uz stingrajām prasībām, UBO tiesību akti nešķiet ūdensizturīgi visos aspektos. Ir vairāki veidi, kā nodrošināt, ka viens neietilpst UBO reģistra darbības jomā.
4.1. Uzticības figūra
Var izvēlēties darboties, izmantojot uzticības personu. Uz uzticības skaitļiem attiecas dažādi noteikumi saskaņā ar direktīvu. Direktīva prasa reģistrēt arī uzticības skaitļus. Šis īpašais reģistrs tomēr nebūs pieejams sabiedrībai. Tādā veidā tiek saglabāta tālāka personu, kuras slēpjas uzticības centrā, anonimitāte. Uzticības skaitļu piemēri ir angloamerikāņu un Kirasao uzticība. Bonaire zina arī skaitli, kas salīdzināms ar uzticību: DPF. Tas ir īpašs pamats, kam atšķirībā no trasta ir juridiskas personas statuss. To regulē BES tiesību akti.
4.2. Sēdekļa maiņa
Ceturtajā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvā attiecībā uz tās piemērojamību minēts: “… uzņēmumi un citas juridiskas personas, kas reģistrētas to teritorijā”. Šis teikums nozīmē, ka tiesību akti neattiecas uz uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus dalībvalstu teritorijas, bet vēlāk pārceļ savu uzņēmuma atrašanās vietu uz dalībvalsti. Piemēram, var domāt par tādām populārām juridiskām koncepcijām kā Jersey Ltd, BES BV un American Inc.. DPF var arī nolemt pārcelt savu faktisko atrašanās vietu uz Nīderlandi un turpināt darboties kā DPF.
5. Gaidāmās izmaiņas?
Jautājums ir, vai Eiropas Savienība vēlēsies iemūžināt iepriekš minētās iespējas izvairīties no UBO likumdošanas. Tomēr pašlaik nav konkrētu norāžu par to, ka īstermiņā notiks izmaiņas šajā jautājumā. Savā priekšlikumā, kas iesniegts 5. jūlijā, Eiropas Komisija pieprasīja pāris izmaiņas direktīvā. Šajā priekšlikumā nebija iekļautas izmaiņas attiecībā uz iepriekš minēto. Turklāt vēl nav skaidrs, vai piedāvātās izmaiņas tiks faktiski īstenotas. Tomēr nebūs nepareizi ņemt vērā ierosinātās izmaiņas un iespēju, ka vēlāk tiks veiktas citas izmaiņas. Četras galvenās pašreiz ierosinātās izmaiņas ir šādas:
5.1. Komisija ierosina reģistru publiskot pilnībā. Tas nozīmē, ka direktīva tiks pielāgota piekļuves vietā indivīdiem un organizācijām, kas var pierādīt likumīgas intereses. Ja viņu piekļuvi iepriekš varēja ierobežot ar iepriekšminētajiem obligātajiem datiem, tagad arī reģistrs viņiem tiks pilnībā atklāts.
5.2. Komisija ierosina definēt terminu “kompetentās iestādes” šādi: “.. tām valsts iestādēm, kurām ir noteikta atbildība par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas apkarošanu, ieskaitot nodokļu iestādes un iestādes, kuru uzdevums ir izmeklēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai saukt pie atbildības par to, kas saistīts ar predikatīviem pārkāpumiem. un teroristu finansēšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu meklēšanu un atsavināšanu vai iesaldēšanu un konfiskāciju ”.
5.3. Komisija pieprasa lielāku pārredzamību un labāku iespēju identificēt UBO, savstarpēji savienojot visus dalībvalstu reģistrus.
5.4. Turklāt Komisija ierosina dažos gadījumos samazināt UBO likmi no 25% līdz 10%. Tas attieksies uz juridiskām personām, kas ir pasīva nefinanšu vienība. Tie ir “..uzņēmumi, kas veic starpnieku darbību un neveic nekādu saimniecisko darbību un kalpo tikai tam, lai no aktīviem attālinātu faktiskos īpašniekus”.
5.5. Komisija ierosina mainīt ieviešanas termiņu no 26. gada 2017. jūnija līdz 1. gada 2017. janvārim.
Secinājumi
Publiskā UBO reģistra ieviešanai būs tālejoša ietekme uz uzņēmumiem dalībvalstīs. Personas, kas tieši vai netieši pieder vairāk nekā 25% no uzņēmuma (akcijas) interesēm, kas nav biržas sarakstā iekļauts uzņēmums, būs spiestas daudz upurēt privātuma jomā, palielinot šantāžas un nolaupīšanas risku; neskatoties uz to, ka Nīderlande ir norādījusi, ka tā darīs visu iespējamo, lai šos riskus pēc iespējas mazinātu. Turklāt daži gadījumi uzņemsies lielāku atbildību attiecībā uz tādu datu pamanīšanu un pārsūtīšanu, kas atšķiras no UBO reģistrā esošajiem datiem. UBO reģistra ieviešana var nozīmēt, ka galvenā uzmanība tiks pievērsta uzticības personālam vai juridiskai institūcijai, kas izveidota ārpus dalībvalstīm un kura pēc tam var pārcelt savu reālo atrašanās vietu uz dalībvalsti. Nav pārliecināts, vai šīs struktūras arī turpmāk būs reālas iespējas. Pašreiz ierosinātais Ceturtās naudas atmazgāšanas direktīvas grozījums pagaidām nesatur izmaiņas. Nīderlandē galvenokārt jāņem vērā priekšlikums par valstu reģistru savstarpēju savienojamību, iespējamās izmaiņas 25% prasībā un iespējamais savlaicīgas ieviešanas datums.